Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Konference 21.09.2017

Ziņas

11.11.2016

"Lauku ceļotājs" aicina valsts amatperonas ieklausīties un rīkoties, lai saglabātu biznesa vidi laukos

Pārlieku daudz jaunu likumdošanas iniciatīvu pēdējā laikā negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi laukos mazajiem uzņēmējiem. 
Vai tā ir apzināta politika vai neizpratne par situāciju? Latvijas lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” vērš uzmanību uz problēmām un sekām, 
ko radīs jaunpieņemtās likumdošanas izmaiņas un aicina valdību rīkoties, lai tās nepieļautu.

Kāpēc vajadzīgs mazais uzņēmējs laukos?
Šī gada 3. novembrī uz kārtējo sēdi sanāca Latvijas lauku tūrisma asociācijas ‘’Lauku ceļotājs’’ valde, kas pārstāv 350 asociācijas biedrus – lauku uzņēmējus visos Latvijas reģionos. Viens no karstākajiem jautājumiem bija ‘’Kā dzīvot tālāk?’’. Tieši un bez liekām emocijām tika konstatēts fakts: Latvijas valsts likumdevēji izslēdz gaismu Latvijas laukos.
Kas ir lauku tūrisms? Tās ir Latvijas lauku saimniecības, kuru saimnieki veido un kopj ainavisku vidi, ieguldot šajā darbā savu fizisko spēku un izdomu. Tie ir saimnieki, kas ne vien uztur nekustamos īpašumus, bet arī maksā nekustamo īpašumu nodokli, kas ir pašvaldību budžeta nozīmīga pozīcija. Tie ir saimnieki, kas veido Latvijas tēlu ar savu specifisko piedāvājumu un kolorītajām personībām. Tie ir ciemu un viensētu ļaudis, kas nepagurdami strādā, lai ne vien Latvijas pilsētās, bet arī laukos būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi – viesu mājas un viesnīcas, kafejnīcas un krodziņi, tirgus letes un bodītes, mazie pārtikas ražotāji un amatnieki, laivu nomas un pastaigu takas, putnu treļļi un govs kakas. Tas ir tieši tik maz un tieši tik daudz, lai Latvija būtu dzīva! 
Kas notiek? Šobrīd lauku uzņēmējs ir neizpratnē, kā dzīvot tālāk. Izskatās, ka izmaiņas Latvijas valsts likumdošanā, kas atsauksies uz lauku mikro un mazo uzņēmēju, vairs nebūs pa spēkam ne Mirdzas tantei Leišmalītē, ne Jānim Ziemeļkurzemes piekrastē, ne Pētera kungam krustcelēs. 
Kāpēc? Lauku tūrisms ir sezonāla rakstura nozare. Pārnovadnieks, pilsētnieks un ārzemnieks apceļo Latviju no ievziediem līdz lapkritim, tieši piecus mēnešus gadā. Tad lauku uzņēmējs strādā no gaismas līdz gaismai. Lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, nodrošinātu sevi un savu ģimeni un dotu iespēju strādāt un nopelnīt iztiku tiem, kas vēl Latvijas laukos sasaucami. No rudens līdz pavasarim saimnieki rosās, lai attīstītu, sakoptu, uzlabotu savu kaktiņu zemes. 

Kādas jauno MK noteikumu prasības mazajiem uzņēmējiem nav izpildāmas un kāpēc?
Ministru kabineta noteikumi, kas plāno izmaiņas ar 2017. gada janvāri, mums, lauku tūrisma uzņēmējiem, nav saprotami un īstenojami. 
1) Par obligāto VSAOI iemaksu likmi no 01.01.17. – lauku tūrisms ir specifiska nozare, kur satiekas neskaitāmu amatu prasmes – teritorijas labiekārtošana, uzkopšana, pavārmāksla, viesu apkalpošana, vides zinības, aktiermeistarība un stratēģiskā vadība. Nav tik plaša profila speciālisti vienā personā atrodami, tādēļ saimniekiem ir palīgi, kas strādā saimniecībā nepilnu darba laiku. Ir noteikts, ka no nākamā gada janvāra, neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir veicis darbu un nopelnījis savu daļu, VSAOI iemaksu starpība jāsedz darba devējam. No kādiem līdzekļiem? 
Parēķināsim – pēc pēdējiem pieejamiem datiem (2013.gada 4.ceturksnis) iztikas minimuma patēriņa grozs ir 254,05 eiro, šobrīd tas ir ne mazāk kā 270 eiro. Obligātā sociālā nodokļa iemaksa par vienu darbinieku noteikta 129,54 eiro (no minimālās algas 380 eiro mēnesī). Pēc definīcijas mikro uzņēmums ir uzņēmums, kurā strādā ne vairāk kā 10 darbinieki ar apgrozījumu ne vairāk kā 2 miljoni eiro. Pieņemsim, ka uzņēmumā ‘’Zirga smaids’’, kam ir ceļmalas krodziņš un viesu istabas, specifiskos darbos uz nepilnu laiku tiek algoti 7 palīgi. Tātad šo darbinieku iztikai un obligātajiem nodokļiem, neatkarīgi no nostrādātā, jāparedz vismaz 400 eiro mēnesī katram, kas gadā sastāda 33 600,00 eiro. Ekonomikas pamatzināšanas māca, ka ilgtspējīga uzņēmuma darba algu izmaksas nevar pārsniegt 30% no bruto peļņas, jeb apgrozījuma pēc preču un izejvielu iepirkšanas izdevumiem. Cik tad lielam ir jābūt apgrozījumam? Ne mazāk kā 150 000 eiro gadā un 7 darbiniekiem, kas to nodrošina. Un šobrīd tik populārā saeimas deputātes Aijas Barčas frāze ‘’Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār par uzņēmēju’’ attiecas uz ‘’Zirga smaidu’’ un tūkstošiem uzņēmēju Latvijas laukos. Lauku uzņēmējs lojālo darbinieku bez maizes aukstumā neatstās, bet valsts aparāta dzīres gan neapmaksās.
Kas tālāk? Likumdevēji būs panākuši, ka valsts budžetā neieplūdīs papildus līdzekļi, kas segs solījumu budžeta deficītu, bet gan bezdarba un ēnu ekonomikas pieaugumu laukos, slēgtus mazos uzņēmumus, krūmos slīgstošas saimniecības un papildus ienākumus lidsabiedrībām. Arī šāds ceļš ir iespējams budžeta papildināšanai.

2) Par kases aparātu piespiedu nomaiņām - pareto princips darbojas arī šajā jomā – 80% valsts kasi piepilda lielo uzņēmumu nodokļu iemaksas, 20% - mazo, 80% Latvijas iedzīvotāju ienākumus gūst mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos, 20% - lielajos, 80% kontrolējošo institūciju resursi tiek novirzīti mikro, mazo un vidējo uzņēmumu uzraudzībai, 20% - lielo. Interesanti. Lauku tūrisma uzņēmums ir redzams, tam garām nepabraukt, tādēļ jāiebrauc un nodevas jāsavāc – vismaz audzināšanas nolūkos! Audzināšanas nolūkos tiek uzspiesta kases aparātu nomaiņa arī tiem, kas nav vainojami pie mahinācijām un, kas paši nepaēdīs, bet nodokļus nomaksās. Kur ir šīs prasības problēma? Kases aparātu apkalpojošie uzņēmumi atsaka no sistēmas izslēgto modeļu pārreģistrāciju un apkalpošanu tehniski neatrisināmu problēmu dēļ. No 01.01.17. skaidras naudas norēķiniem jāizmanto modeļi, kas maksā, sākot no 350 eiro. Secinām, ka vilciena sastāvā no Ķīnas ir tieši šāda veida prece. Vai ‘’Zirga smaidam’’ ir papildus atrodami 700 – 1000 eiro divu kases aparātu nomaiņai? Diez vai.

3) Par bezdarbnieku pabalstiem – lai izskaustu sezonālo bezdarbu un negodprātīgo uzņēmēju rīcību, uz bezdarbnieka pabalstu varēs pretendēt, ja 16 mēnešu periodā vismaz 12 mēnešus tiks veiktas sociālās iemaksas. Ardievu, cerības uz valsts budžeta, kas veidots no tām pašām VSAOI obligātajām iemaksām, palīdzību! Uz pabalstu necerēt sezonālajām nozarēm, kas nav lauksaimnieki, bet ir zivju apstrādātāji, mežstrādnieki un tūrisms. Ir reģioni, kur tieši šīs nozares dominē. Kas tālāk? Tālākceļš – lidosta.

Lielo uzņēmumu lobijs – cinisks un netaisnīgs
Šeit minēsim tikai divus piemērus, kas skaidri parāda netaisnīgo administratīvo un finansiālo slogu mazajiem uzņēmējiem:

Lieluzņēmumu izlobēts atkārtots sitiens pa mazā un vidējā biznesa konkurētspēju ir jaunās elektrības tarifu izmaiņas, par kurām tika runāts 2. novembra radio raidījumā „Krustpunktā” LR 1. Programmā http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/no-nakama-gada-gaidamas-kartejas-izmainas-elektribas-tarifu-apre.a76378/. Paredzams, ka OIK slogs tiek daļēji pārnests uz mājsaimniecību un mazo/vidējo uzņēmumu sektoru, kam kopumā gadā jānosedz 70 000 000,- EUR, kā argumentu izmantojot elektrotīkla pieslēguma efektīvu noslodzi. Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, pārstāvot lielos uzņēmumus, pieļauj, ka mazai kafejnīcai mēnesī izmaksas varētu pieaugt tikai par 7,- EUR, un tas nebūs iemesls, lai uzņēmējdarbību pārtrauktu. Taču - varbūt tieši tas arī būs pēdējais piliens, papildus sociālā nodokļa pieaugumam, izmaksām par jaunu kases aparātu un citiem negaidītiem pārsteigumiem.
„Lauku ceļotājs” nav vienīgā mazos lauku uzņēmējus apvienojoša asociācija, kura ceļ trauksmi par netaisnīgu lobiju. Biedrība “Reģionālo attīstības centru apvienība” ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, paužot satraukumu par negatīvajām sekām, kādas varētu rasties 2017.gadā piespiedu kārtā visos uzņēmumos ieviešot jaunus kases aparātus. MK noteikumi paredz, ka ir noteikts labvēlīgs nosacījums attiecībā uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kuri jaunās paaudzes kases aparātus var sākt lietot tikai no 2019.gada 1.janvāra. „Atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku var būt uzņēmējs, kura pēdējo triju pārskata gadu laika vidējais neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 4200000 eiro. Līdz ar to veidojas absurda situācija, ka mazajam lauku veikalam ar pāris apmeklētājiem dienā ir jāpāriet uz jaunākās paaudzes kases aparātu, turklāt papildus katru gadu būs jāmaksā par tā apkalpošanu, savukārt lielveikali kases aparātus varēs mainīt 2019.gadā,” vēstulē raksta biedrības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Vēlamies dzīvot un strādāt laukos – valdībai tas jāsadzird!
Ir saprotams, ka, samazinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, valsts budžetā nepietiek līdzekļu, bet ne genocīds pret Latvijas laukiem būs tas, kas piepildīs kasi. Vārdos paustais atbalsts mazajai uzņēmējdarbībai laukos praksē nereti izrādās nepatiess, nu jau esam tik tālu, ka noteikumi un likumi tiek pieņemti ar argumentu „lai novērstu tādu un tādu krāpšanos”, jau iepriekš definējot mazo uzņēmēju kā potenciālo zagli un krāpnieku. 

Ar šo aicinām valdību, izstrādājot jaunus likumus un MK noteikumus, konsultēties ar visām iedzīvotāju un uzņēmēju grupām, kuras skar attiecīgās izmaiņas, visaptveroši un profesionāli izvērtēt sociālās un ekonomiskās sekas katrai no šīm grupām un visai valstij kopumā, kā arī diferencēt noteikumus, lai tie būtu samērīgi pret mazo un mikro uzņēmumu biznesa apjomu. Pretējā gadījumā ir nepieciešams atklāti un godīgi pateikt, ka valsts politika virzīta uz iedzīvotāju koncentrēšanu lielajos reģionālajos centros, lauku teritorijas atstājot dažu lielsaimniecību rīcībā vai iznomājot ārvalstu fermeriem. 

Latvijas svētku priekšvakarā aicinām valsts amatpersonas – no likumu izstrādātājiem un pieņēmējiem, līdz valsts iestāžu inspektoriem un ierēdņiem - ieklausīties, katram pārdomāt savu individuālo atbildību, un rīkoties, lai savus neatkarības svētkus Latvija varētu svinēt ar neliekuļotu lepnumu un ticību šai valstij – mums pašiem.

Avots:
Asnāte Ziemele, 
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente

  

Vēl ziņas

Spīķeru centrālajā laukumā notiek Rīgas svētku restorāns
Kāpēc kāpusi sviesta cena
Apvienotajā Karalistē ir jūtams vaniļas saldējuma deficīts
Ar skaļiem aplausiem un ovācijām ir noslēdzies Starptautiskais mūzikas festivāls SUMMERTIME – ielūdz Inese Galante
Latvijā ražotais degvīns “Amber Gold” iegūst prestižo Red Dot balvu dizainā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts