Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

25.08.2016

Latvijas viesnīcas uzņem vairāk viesu

2016. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 612,9 tūkst. viesu, kas ir par 6,1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,6 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gada 2. ceturksnī apkalpoti 432,7 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 29,6 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 10,9 %, no Lietuvas 8,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 2,0 % no ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 5,1 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 4,5 %. Ievērojami pieaudzis viesu skaits no ASV (par 56,6 %), Spānijas (par 33,4 %), Apvienotās Karalistes (par 27,0 %), kā arī no Lietuvas (par 17,9 %), Polijas (par 17,4 %) un Somijas (par 13,5 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī (pieaugums par 0,1 %).

No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 80,8 %, Jūrmalā – 6,7 %, Liepājā – 1,5%, Siguldas novadā – 1,4 %, Ventspilī - 1,2 % un Daugavpilī – 1,1 % viesu.

Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits (tūkst.) un izmaiņas 2015. un 2016. gada 2. ceturksnī





2016. gada 2. ceturksnī tūristu mītnēs apkalpoti 180,3 tūkst. 
Latvijas iedzīvotāju, un tas ir par 8,7 % vairāk nekā 2015. gada 2. ceturksnī, savukārt pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12,1 %. Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā (24,2 % viesu), Liepājā (8,0 %), Jūrmalā (6,9 %), Ventspilī (4,0 %) un Daugavpilī (3,7 %).

Tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits un pavadītās naktis



 
2016. gada 2. ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpots 393,1 tūkst. viesu – par 5,5 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Ārvalstu viesu skaits Rīgā pieaudzis par 4,6 %. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (14,8 %), Krievijas (9,7 %), Somijas (6,8 %) Igaunijas (6,6 %), Apvienotās Karalistes (5,9 %), Lietuvas (5,9 %) un Norvēģijas (5,5 %).


Avots:CSP

  

Vēl ziņas

Mainīt tradicionālo priekšstatu par cīsiņu un desu lietderību uzturā
Raimonda Zommera lekcija DZĪVE AR SMAIDU jau 29. novembrī
Ārvalstu izcelsmes pārtikas produktu dubultie standarti atklāti arī Latvijā
Pētnieki apgalvo, ka pastāv četri vīna baudītāju tipi
Kultūras zīme Latviskais mantojums iezīmē ceļu uz UNESCO


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts