91% iedzīvotāju vēlētos, lai viņu dzīvē būtu vairāk dzīvesprieka. Secināts AS „Gutta” veiktajā interneta aptaujā, kurā piedalījās vairāk kā 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 70 gadiem. Tikai 7% atzīst, ka šobrīd viņu dzīvē dzīvesprieka ir pietiekami. 83% atzīst, ka dzīvesprieks sekmējis viņu sasniegtos rezultātus. 

Aptaujā arī noskaidroti cilvēki, kuri, pēc iedzīvotāju domām, visvairāk devuši dzīvesprieku sabiedrībai. No iegūtajiem datiem var secināt, ka tie ir mediju darbinieki, mūziķi un sportisti.

„Gandarījumu nes atzinums, ka iedzīvotāji dzīvesprieku rod savās ģimenēs. Smaids, smiekli un humors, ko sniedz tēvs. Smaidi, ko dāvā mazdēls. Pārliecība un enerģija, ko radījusi sieva. Aptaujā redzams, ģimene šobrīd ir tuvākais prieka avots,” atzīst Rolands Gulbis, valdes priekšsēdētājs.  

Ja ticam aptaujāto viedoklim, tad nauda dzīvesprieku nespēj sniegt, jo vienādi, 89% dzīvesprieka  trūkumu uzrāda gan tie, kuriem zemi ienākumi, gan tie, kuriem tie vidēji un augsti. To, ka dzīvesprieku vēlētos vairāk, atzīst 92% sieviešu un 89% vīriešu. Krasākas atšķirības vērojamas vecuma grupās: 60% no 15 – 25 gadu veciem respondentiem izjūt dzīvesprieka trūkumu, bet vecuma grupā no 56 – 70 gadiem tie ir 85%. 

Respondenti, nosaucot cilvēkus, kuri viņuprāt, sabiedrībā vairo dzīvesprieku, galvenokārt, min mediju darbiniekus, mūziķus un sportistus. Kā galvenās dzīvesprieku sekmējošās emocijas un īpašības minētas: laipnība, atsaucība, optimisms, smaids un humora izjūta. Īpaši atzīmēts prieka trūkums, ko sniedz labs humors.

 Summējot iegūtos datus, var secināt, ka dzīvesprieku sabiedrībai devuši: Renārs Kaupers un mūziķu grupa „Prāta vētra”, Baiba Sipeniece, Raimonds Pauls, Fredis un Ufo kā humora dzirksts uzturētāji, gan Andris Freidenfelds un grupa „Labvēlīgai tips”, Katrīne Pasternaka, Māris Grigalis, komanda „Dinamo Rīga”, Olga Rajecka un Māris Štrombergs.

 „Jau sen aptaujās ir ticis secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir izteiktas alkas pēc humora, kuras masu mediji un publiskā telpa diemžēl jau ilgstoši nespēj apmierināt. Tāpēc tie cilvēki, kuri uzdrošinās publiskajā telpā izpausties humora žanrā, bieži ļoti ātri gūst ievērību un popularitāti. 

Arī šī aptauja rāda, ka tieši publiskie „joku plēsēji” ir ļoti bieži tikuši nosaukti starp cilvēkiem, kas dod dzīvesprieku. Tāpēc atliek cerēt, ka Latvijā šādu cilvēku būs arvien vairāk un līdz ar to pieaugs arī mūsu kopīgais dzīvesprieka līmenis. 

Pretējā gadījumā:  pelēks visapkārt, pelēks lien dvēselē, pelēks lien dzīvē. Uzdzirkst tik mirkļi,” situāciju komentē Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs.

Ar š.g. 26. novembri portālā Draugiem.lv http://www.draugiem.lv/gutta/ visi iedzīvotāji aicināti piedalīties balsošanā, lai noskaidrotu, kuram piešķirt Gutta Dzīvesprieka kausu par ieguldījumu dzīvesprieka vairošanā Latvijas sabiedrībā. Balsošana notiks līdz 30. novembrim un rezultāti tiks paziņoti decembra sākumā.

Rita Voronkova