Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

24.02.2016

Latvijas iedzīvotāji bieži iepērkas un bieži pārtiku izmet

Februārī veiktajā pētījumā atklājās,ka, lai gan vairākums Latvijas iedzīvotāju cenšas gatavot maltīti mājās un savā pārtikas grozā visbiežāk iekļauj piena produktus, gaļu un dārzeņus, viņu ēšanas paradumi krasi atšķiras no tā, ko paši uzskata par veselīgu. Kopumā pētījumā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas vecuma grupā no 18 līdz 55 gadiem - 258 sievietes un 247 vīrieši.

Pētījuma rezultāti norāda arī uz negatīvu tendenci – vairāk nekā puse respondentu atzina, ka pārtiku mēdz iegādāties spontāni, ik pārdienas, taču vēlāk tā nonāk atkritumu grozos. 

Džeimija Olivera iniciatīvas vēstnese un bloga ''Viens + Viens'' autore Laura Grēviņa atzīst: ''Aptaujas rezultātos atspoguļojas tas, ka liela daļa zina, ko nozīmē ēst veselīgi, taču to īsteno tikai nedaudzi. Interesanti, kas ir tas, kas traucē? 

Manuprāt, esam pieraduši pie ceptu un vārītu ēdienu garšas, tādēļ tvaicēts ēdiens kādam var šķist negaršīgs. Patiesībā šis veids ir tas, kā vislabāk sajust produkta patieso garšu! Ģimenē izbaudām ēst gatavošanas procesu – gan es, gan vīrs. Bieži gatavojam, izmantojot cepeškrāsni, jo patīk krāsnī ceptu produktu garša. Dārzeņi, zivis un gaļa iegūst pavisam citu garšu nekā tad, ja tie gatavoti uz pannas vai vārīti, turklāt nepieciešams mazāk taukvielu. 

Protams, ēdam arī svaigus produktus, kam apstrāde nav nepieciešama – salātus, augļus. Pārtiku plānoti iegādājamies reizi nedēļā – pasūtām bioloģisko pārtiku ar piegādi uz mājām, bet, protams, ja kas nepieciešams papildus, dodamies uz veikalu. Ļoti cenšos piedomāt, lai pārtika nenonāktu atkritumos – galu galā garda maltīte var tapt arī no tā saucamajiem ''pārtikas pārpalikumiem''. ''

Rocket Bean Roastery šefpavārs Artūrs Taškāns norāda, ka savā virtuvē pārtiku laukā nemet: ''Lai produkti nenonāktu atkritumu kastē, ir jādomā, kā pareizi tos izmantot, ir jāplāno produktu plūsma. Produktus, kuru termiņš ir trīs dienas un kuri uzglabāti vakuumā, mēs gatavojam darbiniekiem, apstrādājot tos vēlreiz termiski. Produkts, protams, nav sabojājies, bet tam vairāk nav pirmā svaiguma garšas.''

Pārtikas atkritumu statistika diemžēl neiepriecina, jo 68% aptaujāto atzina, ka mēdz izmest pārtiku, ja produkts ir acīmredzami sācis bojāties, savukārt 44% - ja pārtikai ir beidzies derīguma termiņš. 27% respondentu pārtikas produktu izmet, ja tas negaršo, bet 10% - ja ir sabojāts iepakojums, kaut arī pats produkts ir vesels. Tikai viena sestā daļa jeb 15% aptaujāto norādīja, ka nemēdz izmest pārtiku atkritumu grozā.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk savā pārtikas grozā iekļauj piena produktus (28%), nedaudz retāk aptaujātie iegādājas gaļu (25%), kā arī dārzeņus un augļus (20%). Savukārt Pierīgas iedzīvotāji piena produktus iegādājas teju uz pusi vairāk (40%) nekā citu reģionu iedzīvotāji. Teju piekto daļu jeb 18% no iegādātajiem pārtikas produktiem sastāda pākšaugi un graudaugi, bet tikai 2% - saldumi, našķi un pusfabrikāti. 

Vairāk nekā puse aptaujāto respondentu iepirkties dodas vairākas reizes nedēļā, visbiežāk – vīrieši. Ceturtā daļa (26%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem iepērkas katru dienu, savukārt 9% respondentu plāno savus pirkumus un iepērkas reizi nedēļā. Pavisam neliela daļa aptaujāto – 1% - iepērkas ik pēc divām nedēļām.

79% aptaujāto respondentu atzina, ka, viņuprāt, visveselīgākais veids, kā pagatavot pārtikas produktus, ir tvaicēšana, bet ikdienā iegādātos pārtikas produktus patiešām tvaicē vien 4% aptaujāto. Kā otro veselīgāko ēdiena pagatavošanas veidu 42% respondentu atzīst vārīšanu, un ikdienā to dara 40% cilvēku. 

Cepšanu cepeškrāsnī atzīst 20%, ikdienā to dara vien 7%. Savukārt tikai 6% respondentu atzīmējuši, ka cepšana uz pannas ir veselīga, bet piektā daļa (20%) to dara ikdienā. 24% respondentu pārtiku ēd svaigu. 

Neskatoties uz straujo dzīves ritmu, vairāk nekā trešdaļa (34%) aptaujāto atzina, ka ēst gatavošanai velta stundu dienā, atzīmējot, ka tādējādi relaksējas pēc saspringtas dienas. 31% respondentu norādīja, ka maltīti cenšas pagatavot ātri un operatīvi aptuveni 30 minūšu laikā. 

13% aptaujāto apgalvoja, ka ēst gatavo tikai brīvdienās, tikpat liels respondentu skaits atzina, ka ēst gatavošana ir viņu meditācija, kurai ikdienā tiek veltītas aptuveni 2 stundas. Interesanti ir tas, ka 13% vīriešu atzina, ka nemēdz gatavot vispār. Apsveicami, ka tikai 1% aptaujāto pārtiku iegādājas jau gatavu.

Dagne Dāboliņa



  

Vēl ziņas

Palmu eļļa – veikala produktos visbiežāk sastopamā eļļa
Kādas ir pārtikas cenu prognozes
Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā
airBaltic Training Pilotu akadēmija sāk uzņemšanu
Lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un arvien pieaugoša birokrātija


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts