Baltijas valstīs pirmais vīna, šampanieša un gardēdības festivāls „Riga Wine & Champagne” vienas nedēļas nogales ietvaros interesentus pulcēja trīs dažādās programmās. 

Sestdien, 9.martā restorānā „BIBLIOTĒKA N°1 Restorāns” notika Lielā Burbuļu parāde, kurā piedalījās arī „Pernod Ricard Latvia”, piedāvājot apmeklētājiem nobaudīt G.H. Mumm šampaniešus „Mumm Brut Rose”, „Mumm Cordon Rouge” un „Mumm Cordon Rouge Demi-Sec”.

 Stenda apmeklētājiem bija iespēja ne tikai nobaudīt tradīcijām bagātos dzērienus, bet arī uzzināt vairāk par vīnu nama vēsturi, dzēriena radītājiem un garšas niansēm. Uz festivālu „Riga Wine & Champagne” no Francijas bija ieradies šampaniešu zīmola G.H. Mumm attīstības vadītājs Amerikā un Rietumeiropas valstīs Žans de Kastelno (Jean de Castelnau). 

 Žana de Kastelno novērojumi Lielajā Burbuļu parādē liecina, ka lielāko latviešu atsaucību iemantojis saldākais no trim G.H. Mumm prezentētajiem šampaniešiem - „„Mumm Cordon Rouge Demi-Sec”, kurš gan Francijā nav tik iecienīts kā Baltijas valstu reģionā, tostarp Latvijā, un Ziemeļvalstīs. 

Demi-Sec ir saldāks, jo tā sastāvā ir 40 gramu cukura uz vienu litru dzēriena. Varētu sacīt, ka latvieši vairāk atzīst šampanieti, kas saglabājis 19. gadsimta tendences, jo tolaik vīna cienītāji meklēja tieši saldākus dzērienus. „Būtiskākā izmaiņa šampanieša gatavošanā ir cukura līmeņa samazināšana. Proti, no 150 gramiem cukura uz litru dzēriena tas ticis samazināts uz 9 līdz 10 gramiem litrā,” skaidro de Kastelno. 

 Vaicājot par citām izmaiņām tradicionālā dzēriena ražošanā, eksperts norāda, ka ir augusi cieņa pret dabu.

 Proti, ražošanas industrializācija ir likusi vīndariem saprast, ka būtiskākais nav saražotā dzēriena daudzums, bet gan vīna lauku un laika apstākļu izprašana, lai nodrošinātu augstāku kvalitāti un ļautu baudīt dzēriena garšas nianses: „Jo vairāk ķīmijas un pesticīdu tiek izmantots vīnogu mēslojumam, jo vairāk šampanieša mēs varam pagatavot, taču tie apspiež garšu un aromātu, ko dzērienā cienām visvairāk.”

 G.H. Mumm pārstāvis atzīst, ka Latvijā, salīdzinot ar Franciju, Vāciju un Lielbritāniju, kur cilvēki uzskata sevi par ekspertiem šampaniešu izvēlē, zināšanu līmenis ir salīdzinoši zems, taču cilvēki ir zinātkāri: „Arvien vairāk cilvēku vēlas izzināt šampanieti, izglītoties jautājumos par to, no kurienes tas nāk, kā to gatavo un kāds ir tā stāsts. 

Un tieši ziņkāre ir pozitīvi vērtējama tendence – mums jādod cilvēkiem mazliet laika, jo šampanieša kultūrai Latvijā ir liels potenciāls.”

 Žans de Kastelno norāda, ka latvieši labi pārzina šampanieša lietošanas protokolu: „Arī Ķīna ir labs šampanieša tirgus, kaut šajā valstī ir zems zināšanu līmenis. Piemēram, viņu tradīcija ir izdzert glāzi vienā piegājienā, savukārt Latvijā šampanieti vairāk lieto kā aperitīvu vai dzērienu pie desertu baudīšanas, tādējādi ir vairāk iespēju paradumus izkopt.”

  Ārvalstu ekspertu priecē fakts, ka šādi festivāli ieguvuši plašu atsaucību. Žans de Kastelno iepriekš ir viesojies līdzīgā pasākumā Kanādā, taču „Riga Wine & Champagne” ir pirmais, kurš veltīts tieši šampanietim: „Tā ir diezgan neierasta prakse, ka festivāla fokuss ir tieši par šampanieti.

 Lielākoties man ir bijusi saskarsme ar festivāliem, kuros prezentēti dzirkstošie vīni vai pārtika un vīni, tādēļ, manuprāt, ideja pamainīt festivāla formulu un fokusu ir ļoti vērtīga.”

  Latvijā šampanieti G.H. Mumm atpazīst, pateicoties tā vizuālajam noformējumam. Cilvēki asociē zīmīgi sarkano lentīti ne tikai ar zīmola tēlu, bet arī pasaules mēroga autosporta sacīkstēm F1: „Jau no pirmā interesenta viesošanās pie stenda nopratu, ka latvieši ir autosporta fani, jo vairums asociē G.H. Mumm ar „Formula 1” šampanieti.”

Laura Zatlere