Latvijā ārējās tirdzniecības apgrozījums jūnijā ir samazinājies
2016. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 815 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,3 % (2016. gada maijā – 45,6 %).
Piezīmes: dati par 2015. gada oktobri, novembri, decembri un 2016. gada martu precizēti
Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 20,2 milj. eiro jeb 22,4 %,
- augu valsts produktu eksports saruka par 15,0 milj. eiro jeb 35,8 %,
- koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 11,2 milj. eiro jeb 7,1 %,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 13,0 milj. eiro jeb 10,1 %,
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 10,0 %.
Svarīgākās izmaiņas importā jūnijā, salīdzinot ar maiju:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports samazinājās par 21,9 milj. eiro jeb 17,0 %,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports saruka par 6,8 milj. eiro jeb 6,1 %,
- augu valsts produktu imports samazinājās par 3,3 milj. eiro jeb 8,2 %,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports pieauga par 10,8 milj. eiro jeb 5,5 %,
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports palielinājās par 4,1 milj. eiro jeb 5,0%.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (19,0 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,7 %), Vācija (6,9 %) un Zviedrija (6,8 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,5 % no importa kopapjoma), Vācija (12,6 %), Polija (11,7 %) un Igaunija (7,7 %).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 7,9 %, bet importā – 7,1 %.
Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kāpumu 2016. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2015. gada jūniju ietekmēja metinātu dzelzs un tērauda cauruļvadu, cauruļu un dobto profilu ar neapaļu šķērsgriezumu eksporta pieaugums par 0,6 milj. eiro jeb 33,0 %. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs un neleģēta tērauda stieņu eksportam par 10,1 milj. eiro jeb 88,6 %.
Sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa palielināšanos 2016. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2015. gada jūniju ietekmēja vieglo automobiļu importa pieaugums par 8,7 milj. eiro jeb 26,4 %. Savukārt dzelzs un tērauda importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dzelzs un neleģēta tērauda pusfabrikātu importa kritums par 6,9 milj. eiro jeb 98,5 %.
Sanda Rieksta
