No 2016. gada 1. janvāra stājas spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumprojekts, kas paredz, ka zonā tiek iekļauti 17 novadi un Daugavpils. Likumprojekts nosaka, ka Latgales speciālā ekonomiskā zona pastāvēs līdz 2035. gada 31.decembrim.

Šādas zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Uzņēmumi, kas ieguldīs Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, varēs pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm

Kaut gan Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas primārais mērķis ir attīstīt ražošanu un infrastruktūru, labvēlīgas biznesa un uzņēmējdarbības vides attīstība varētu pozitīvi ietekmēt arī tūrisma nozari un tās turpmāko attīstību. Radot labvēlīgus priekšnosacījumus investoriem un atbalstu uzņēmējdarbībai, varētu sagaidīt, ka tiks veiktas jaunas investīcijas arī tūrisma uzņēmējdarbībā, piemēram, atverot jaunas viesnīcas, izveidojot jaunus atpūtas centrus vai slēpošanas kūrortus u.tml. Respektīvi, iespēja pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem varētu pamudināt iesākt arī tūrisma uzņēmējdarbību, ne tikai ražošanu. 

Tāpat speciālās ekonomiskās zonas izveidošana sekmēs arī līdz šim jau esošo Latgales tūrisma uzņēmumu darbības paplašināšanu, ņemot vērā iespēju pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem un tādējādi investēt un novirzīt peļņu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai, radot jaunas darba vietas, piedāvājot jaunus pakalpojumus vai uzlabojot esošo piedāvājumu un pakalpojumu kvalitāti un tādējādi arī palielinot klientu skaitu, apgrozījumu un ieņēmumus. 

Speciālā ekonomiskā zona var radīt pozitīvu ietekmi ne tikai tūrisma uzņēmumiem, kas atrodas šajā zonā, bet arī tūrisma nozarei Latgales reģionā kopumā, t.i., attīstot infrastruktūru (piemēram, ceļus, sabiedrisko transportu u.tml.), izveidojot aktīvu ekonomisko darbību un labvēlīgu ekonomisko vidi, samazinot bezdarba līmeni un radot dzīvīgumu nomaļos lauku reģionos, pastāv iespēja izveidot jaunu, pozitīvu iespaidu par Latgales reģionu un piesaistīt vairāk tūristus. 

Lai gan Latgale jau līdz šim ir bijis pieprasīts tūrisma galamērķis vietējo iedzīvotāju vidū, tomēr daļā Latvijas sabiedrības joprojām pastāv uzskats, ka Latgalē nekā nav, viss ir pamests un nolaists. Līdz ar to, radot pozitīvāku iespaidu par Latgales reģionu, gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstu tūristi tiks pamudināti vairāk doties atpūtas braucienos uz Latgali un pavadīt tur ilgāku laiku.

Iespējams, ka speciālās ekonomiskās zonas izveide varētu radīt impulsus veikt investīcijas un atjaunot vecās, pamestās ēkas, t.sk. arī ražošanas ēkas, noliktavas, sakopt apkārtējo teritoriju, līdz ar to radot pievilcīgāku ainavu. Ražošanas nozares attīstība, pilnveidošana un modernizācija var veicināt atsevišķu tūrisma veidu attīstību, piemēram, agro-tūrismu, lauku tūrismu u.c., radot iespēju cilvēkiem apmeklēt ražotnes un zemnieku saimniecības interešu grupu ekskursiju ietvaros, pieredzes apmaiņas braucienos un tamlīdzīgi. 

Rezultātā, attīstot tūrisma uzņēmējdarbību speciālajā ekonomiskajā zonā Latgalē, ir iespēja palielināt tūristu plūsmu, pakalpojumu sniegšanas apjomu un līdz ar to arī ieņēmumus no tūrisma visā Latgales reģionā kā tūrisma galamērķī kopumā. Ne tikai tūrisma uzņēmumi, bet arī ražošanas, tirdzniecības un citi industriālie uzņēmumi Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā var radīt pozitīvu ietekmi kopējā Latgales reģiona tūrisma attīstībā – palielinot darba vietu skaitu, nodrošinot ieņēmumus no nodokļiem un kopumā uzlabojot ekonomisko situāciju reģionā, pašvaldības iegūst finansiālos līdzekļus.

Autore: Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā Tūrisma fakultātes maģistrantūras studente Katrīna Pilāte