Piektdien, 16. decembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Kipras, kas būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2012. gada otrajā pusgadā, lauksaimniecības, dabas resursu un vide ministru Sofocli Aletrari, lai skaidrotu Latvijas prasību ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu (KLP) un Kopējo zivsaimniecības politikas (KZP) reformu pēc 2013. gada veikt atbilstoši visu ES dalībvalstu lauksaimnieku un zivsaimnieku interesēm.

„Mums ir svarīgi iegūt tuvākajā laikā Eiropas Savienībā prezidējošās Kipras izpratni par Latvijas lauksaimnieku un zivsaimniecības nozares prioritātēm, skaidrot, ka Latvijas prasība pēc taisnīgiem tiešajiem maksājumiem visu dalībvalstu lauksaimniekiem ir pamatota, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Eiropas Savienības valstu zemniekiem kā arī vienlīdzīgu un ilgtspējīgu pieeju zvejas piepūles regulējumā Baltijas jūrā,” sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
       
Zemkopības ministre ar Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vide ministru vienojās, ka turpmāk valstis ciešāk sadarbosies gan KLP un KZP nākotnes jautājumos, gan Baltijas jūras nozvejas kvotu jautājumā, lai Kiprai būtu dziļāka izpratne par Latvijas un Baltijas jūras reģiona zivsaimniecības nozaru interesēm, problēmām un attīstības iespējām.

Kā zināms, lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu.

Tāpat Latvijas uzskata, ka turpmāk nozvejas kvotas jānosaka pēc reģionālā principa, t.i., ka par nozvejas kvotām Baltijas jūrā vislielākā mērā tiek ņemts vērā tieši to ES dalībvalstu viedoklis, kas atrodas pie Baltijas jūras.

Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja