2015. gadā 65 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei, 18 % – karstā ūdens sagatavošanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģija iekārtās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā mājsaimniecību energoresursu apsekojuma dati par iedzīvotāju energoresursu izmantošanas paradumiem.

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā patērēja elektroenerģiju (32,7 % mājsaimniecību), dabasgāzi (29,7 %) vai sašķidrināto naftas gāzi (24,1 %). Tikai neliela daļa mājsaimniecību (13,5 %) ēdiena pagatavošanai izmanto malku.

Apsekojuma dati rāda, ka 2015. gadā Latvijā mājsaimniecībā dzīvoja vidēji 2,4 cilvēki un vidējā apkurināmā platība bija 69 m2. Viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 182 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 11 kWh mazāk nekā 2010. gadā.

2015. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija krāsu televizors (95,8 %), automātiskā veļas mazgājamā mašīna (89,0 %) un ledusskapis (97,8 %). Mājsaimniecībās būtiski audzis portatīvo datoru īpatsvars – no 24,0 % 2010. gadā līdz 48,1 % 2015. gadā –, bet stacionāro datoru īpatsvars samazinājies no 42,2 % 2010. gadā līdz 33,4 % 2015. gadā. Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, saldētavas, trauku mazgājamās mašīnas) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.

2015. gadā vidēji katrai otrajai mājsaimniecībai Latvijā bija automobilis. Apsekojuma rezultāti rāda, ka mājsaimniecību gada vidējais automobiļu nobraukums pērn bija 13 210 km. Arvien mazāk mājsaimniecību izvēlas automobiļus ar benzīna motoru. Pēdējo piecu gadu laikā dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes automobiļu skaits palielinājies par attiecīgi 156 % un 80 % un kopējais nobraukums par 57 % un 167 %, salīdzinot ar 2010. gadu.

Siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem saņēma 57 % mājsaimniecību Latvijā. Rīgā apkuri saņēma 82 % mājsaimniecību, lielajās pilsētās – vidēji 72 %, pārējās pilsētās – 54 %, bet lauku teritorijās tikai 20 % mājsaimniecību. No visām mājsaimniecībām 94 % norēķinājās par apkuri pēc apkurināmās platības, 5 % – pēc siltumenerģijas skaitītājiem, bet pārējās – pēc citām metodēm.

Visas mājsaimniecības, kas izmantoja kokskaidu briketes un koksnes granulas, tās pirka, taču par malku norēķinājās 64,2 % mājsaimniecību.

Aptuveni trešdaļa mājsaimniecību (27,0 %) pašas gatavo malku no savām lauksaimniecības zemēm vai mežiem, 1,1 % malku saņem bez maksas kā sociālo palīdzību, bet pārējās mājsaimniecības (7,7 %) malku iegūst dažādos veidos.

Mājsaimniecību energoresursu apsekojuma mērķis ir noskaidrot, cik energoresursu patērē Latvijas mājsaimniecības un kādi ir to izdevumi par šiem energoresursiem. No apsekojumā aptaujātajām mājsaimniecībām 35 % atradās Rīgā, 20 % lielajās pilsētās, 17 % pārējās pilsētās  un 28 % lauku teritorijās.

Avots: CSP