Ejot cauri laikam, nevienas Jaungada svinības nav iedomājamas bez visiem labi zināmā, burbulīšu virtenēm rotātā dzēriena. Gadu no gada paliekot tam uzticīgi, nemaz neaizdomājamies par to, kāpēc radusies šī gandrīz visā pasaulē labi zināmā tradīcija. Atbildi uz šo jautājumu un nelielu ieskatu vēstures lappusēs sniedz Prike Latvija vēstnesis un 7. labākais someljē pasaulē Raimonds Tomsons. 

Izskaidrojums un pirmsākumi, kāpēc mūsdienās baudām šampanieti tieši Jaungada naktī, meklējami leģendā par franku karali Hlodvigu I (Clovis I). Viņš apsolījis savai sievai Hrodehildai – ja uzvarēs nākamajā kaujā, tad pāries kristietībā. 

Tā arī notika. Hlodvigs tika kristīts Reimsas katedrālē, kur turpmāk tika kronēti visi Francijas karaļi. Lai slavinātu karali, pēc ceremonijas pasniedza šampanieti. 

“Būtiski, ka tajā laikā dzēriens bijis bez burbuļiem, bet tieši šis notikums un laika posms darīja šo vīna paveidu elegantu un piešķīra tam karalisku statusu,” skaidro vīnzinis Raimonds Tomsons. 

Gadu simteņiem ritot, šī noskaņa tika saglabāta, un šampanieti piegādāja un baudīja gan Francijas, gan Anglijas galmā kā svinību un dzīru dzērienu. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā šampanietis ieguva dzirksti. 

Vīndari  sāka apgūt, ieviest un attīstīt burbuļu efektu vīnā, ko novērtēja un apbrīnoja tā laika augstmaņi un karaliskais galms, tādējādi šampanietis kļuva vēl vairāk pieprasīts smalkajās aprindās. 

19. gadsimtā, attīstoties tirgotāju slānim un industrializācijai, palielinājās pieprasījums ne tikai pēc šampanieša, bet arī dzirkstošā vīna. Dzēriens ieguva popularitāti dažādās aprindās un kļuva par dažādu svinību neatņemamu sastāvdaļu, tajā skaitā arī gadumijā. “Svinot Jaungadu, šampanietis tika pasniegts kā vīns,” skaidro Prike Latvija vēstnesis.  

Mūsdienās šampanietis nav zaudējis karalisko statusu un joprojām tiek baudīts ne tikai Jaungada svinībās, bet arī citos priecīgos dzīves notikumos. Tagad, pateicoties dzirkstošo vīnu daudzveidībai, ikvienam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko dzirkstošo vīnu, kas priecēs sirdi un garšas kārpiņas, sagaidot Jaungadu.

Aiga Bernsone