Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēnu palīdzību. 

Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski modificēta pārtika, kas mūsu ēdienkartē parādījusies pavisam nesen, ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai tikai nākamajām paaudzēm. Lielāko daļu ģenētiski modificētas pārtikas pārbaužu ir veikušas biotehnoloģijas kompānijas vai to algoti zinātnieki, nevis neatkarīgi pētnieki vai valsts institūcijas.

 

 

Daži potenciālie veselības riski, ko var izraisīt ģenētiski modificētu augu lietošana pārtikā:

•        jaunu alerģiju izraisošu vai toksisku vielu parādīšanās vai nevēlamo vielu koncentrācijas palielināšanās;

•        vitamīnu un citu vērtīgo uzturvielu samazināšanās;

•        pret antibiotikām rezistentu mikroorganismu izplatīšanās;

•        cilvēku un dzīvnieku imūnsistēmas darbības traucējumi;

•        lielāks pesticīdu atlieku daudzums pārtikā un vidē;

•        auglības mazināšanās.

 

Mūsdienu medicīnā un veterinārmedicīnā daudz problēmu sagādā pret antibiotikām rezistentas baktērijas, kuru izraisītās slimības ir grūti ārstējamas. Tāpēc tiek ieteikts šos medikamentus lietot pēc iespējas retāk. Taču gēnu inženierijā izmanto pret antibiotikām rezistentus marķiergēnus. Šādu gēnu, kas rezistents pret kanamicīnu un neomicīnu, satur arī kartupeļu šķirne ’Amflora’, ko Eiropas Komisija 2010. gada martā atļāva audzēt Eiropas Savienībā. 

Pasaules veselības organizācija abas šīs antibiotikas atzinusi par „izšķiroši svarīgām antibakteriālām vielām gan izmantošanai cilvēku ārstniecībā, gan riska vadības stratēģijās, kas nav saistītas ar cilvēkiem”. Ja ‘Amfloru’ izmantos lopbarībā vai tā nejauši nonāks cilvēku pārtikā, tiks apdraudēta šo antibiotiku iedarbības efektivitāte.

 

Laboratorijas dzīvniekiem, kas baroti ar ģenētiski modificētu soju, ir atklāti aknu un aizkuņģa dziedzera bojājumi, embriju deformācijas un samazināts spermatozoīdu daudzums sēklā, ievērojami paaugstinājusies jaundzimušo mirstība.

 

2009. gadā veiktā zinātniskās literatūras analīzē (http://bit.ly/4HcJuJ) secināts, ka dzīvniekiem, kas ēdināti ar ģenētiski modificētu barību, ir statistiski nozīmīgas fizioloģiskas izmaiņas, un šādu dzīvnieku izcelsmes produktos atrodama modificēto augu DNS un olbaltumvielas. Turklāt ir pārliecinoši pierādījumi, ka dzīvniekiem, kas ēdināti ar ģenētiski modificētu barību, var būt īpatna vielmaiņas, fizioloģiska vai imunoloģiska reakcija.

 

Apmēram 1–2 % pieaugušo un līdz astoņiem procentiem bērnu ir smaga alerģija. Šo cilvēku skaits palielinās, it īpaši pārtikas piesārņojuma ar ķimikālijām un neveselīgās apkārtējās vides dēļ. Augiem, kas ir modificēti, lai iegūtu imunitāti pret slimībām vai nogalinātu kaitēkļus, potenciāli ir lielāka iespēja izraisīt alerģiju nekā nemodificētajiem augiem. Lielbritānijā 1998. gadā, kad tirgū ienāca ģenētiski modificētas sojas produkti, par 50 % palielinājās alerģiska reakcija uz soju.

 

Amerikas Vides medicīnas akadēmija 2009. gada maijā aicināja nekavējoties pasludināt ģenētiski modificētas pārtikas moratoriju, apgalvojot, ka pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši — tā nopietni apdraud veselību. Asociācija aicina ārstus informēt pacientus par iespējām izvairīties no ĢM produktiem. Šim aicinājumam pievienojusies Īrijas Ārstu vides asociācija.

 

Kā atpazīt ĢM pārtiku?

 

Ģenētiski modificētai pārtikai marķējumā ir jābūt norādei „ražots no ģenētiski modificēta.....” vai „satur ģenētiski modificētu .....” (ja produkts satur vismaz 0,9% ĢMO, tad marķējumā obligāti tas ir jānorāda).

Diemžēl pagaidām dzīvnieku produkti, kā piens, olas un gaļa, ja lopi vai putni baroti ar ĢM lopbarību, nav jāmarķē. Latvijā ar ģenētiski modificētu soju konvencionālajās putnu audzētavās un olu ražotnēs tiek barotas vistas.

 

Ģenētiski modificētā pārtika Latvijas veikalos

Produkti no ģenētiski modificētām izejvielām, kas ir vai bijuši nopērkami Latvijā:

 Augu eļļas (lielākā daļa ražotas no ģenētiski modificētām sojas pupiņām) („Augu”, „Brolio”, „Coroli”, „Daba”, „Dolores”, „Fiesta”, „Lauku”, „Mājas”, „Oilio”, „Omili”, „Optim līnija”, „Perla”, „Pernes”, „Rolnik”, „Saimes”, „Sievu”, „Tautas”, „Valdo”, „Virtuosso”)

 Margarīns no sojas vai rapšu eļļas („Optima līnija”)

 Konditorejas un gaļas izstrādājumi no sojas

 Konservēta kukurūza

 Produkti, kuru sastāvā ir augu eļļa (jo tā lielākoties ir ražota no ģenētiski modificētām sojas pupiņām)

Latvijā atļauts tirgot arī šādus produktus no ģenētiski modificētām izejvielām:

 Saldējumu un šokolādi

 Kukurūzas miltus un putraimus

 Alu no kukurūzas

 Pārtikas piedevas no kukurūzas

 Cukuru

 Kokvilnas eļļu

Nav atļauts tirgot šādus ģenētiski modificētus produktus:

 Tomātus

 Rīsus

 Kartupeļus

 Dzīvniekus, tostarp zivis

  

ĢM pārtikai veikalos jābūt novietotai savrup vai ar skaidru norādi pie plaukta

Ģenētiski modificētas (ĢM) pārtikas apriti Latvijā nosaka Ģenētiski modificētu organismu aprites likums. 2009.gada 23.jūlijā stājās spēkā likuma grozījumi, kas ieviesa prasību ĢMO saturošos produktus veikalos izvietot savrup no citiem un padarīt viegli identificējamus.

 

 

 

 

Kā rīkoties, ja pamanāt, ka ĢM pārtika ir novietota starp pārējiem produktiem bez nekādas norādes vai norāde nav pietiekami pamanāma?

 

Ja pamanāt, ka ĢMO saturošie produkti (kas sastāv, satur vai ražoti no ģenētiski modificētiem organismiem) veikalu plauktos novietotus neatbilstoši likuma prasībām, aicinām zvanīt uz Pārtikas un veterinārā dienesta uzticības telefonu - automātisko atbildētāju  67027402 un atstāt informāciju (par pārtikas produktu, tā ražotāju (norādīts marķējumā) un par ko ir sūdzība, kurā veikalā prece ir iegādāta, nosaucot arī kā minimums pilsētu un ielu, kur šis veikals atrodas).

 

Avots: „Zemes draugi” 

Pārtikas un veterinārais dienests