Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

16.06.2022

Ēšanas paradumi ir mainījušies uz veselīgākiem


Pēdējā pusgada laikā izmaiņas piedzīvojuši arī mājsaimniecību ēšanas paradumi – jaunākā pētījuma ietvaros to atzinusi gandrīz trešdaļa respondentu. Lielākās izmaiņas ir skārušas porciju lielumu – katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (10%) atzinis, ka viņa porcijas lielums pēdējā laikā ir samazinājies, bet tikai 2% aptaujāto porcijas kļuvušas lielākas. Zīmīgi, ka izmaiņas skārušas arī mūsu iepirkumu groziņus – Top 5 produktu kategorijas, kuras Latvijas iedzīvotāji uzturā sākuši lietot biežāk, ir svaigie dārzeņi (28%), svaigie augļi un ogas (21%), olas (20%), svaiga gaļa un/vai zivis (19%), kā arī piena produkti (19%), līdz ar to var secināt, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju uzturs ir kļuvis veselīgāks.

Samazinās porciju lielums

Visbiežāk porciju lieluma samazināšanos minējuši jaunieši vecumā no 18-24 gadiem (17%) un cilvēki vecāki par 45 gadiem (11%). Kā skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, šie rezultāti varētu liecināt par cilvēku pievēršanos veselīgākam dzīvesveidam, attiecīgi pielāgojot savu maltīšu lielumu un biežumu. Vienlaikus tas varētu būt indikators iedzīvotāju vēlmei ietaupīt. Par to liecina arī fakts, ka noteiktai iedzīvotāju daļai (9%) ēdienreižu skaits mājās ir palielinājies. 

Savu popularitāti pakāpeniski atgūst arī sabiedriskās ēdināšanas sektors – nedaudz vairāk kā 9% respondentu atzinuši, ka viņi ir sākuši ēst ārpus mājām biežāk, turklāt šāda rīcība ir spilgti izteikta tieši jauniešu vidū (14,5%). “Ierobežojumu atcelšana ir pavērusi durvis socializēšanās iespējām ārpus mājām, un dati apliecina, ka jaunieši šo iespēju nav laiduši garām – viņi aktīvi dodas uz kafejnīcām, bāriem un citām iestādēm, lai ne vien izbaudītu gatavu maltīti, bet arī satiktos ar draugiem,” piebilst A. Kaktiņš.

Svaigie produkti iekaro vietu iepirkumu groziņos

Kamēr augļi, dārzeņi un svaigo produktu kategorijas pircēju groziņos parādās arvien biežāk, neveselīgās produkcijas, kā arī gatavās kulinārijas patēriņš ir sarucis. Top 5 produktu kategorijas, kuras respondenti uzturā sākuši lietot retāk, ir konditorejas izstrādājumi (28%), saldumi un/vai našķi (23%), gatavā kulinārija, piemēram, salāti un sviestmaizes (19%), alkohols un cigaretes (17%), kā arī gaļas izstrādājumi (17%). 

“Apzinoties mūsu pircēju vēlmi ēst veselīgāk, uzņēmums ir iestājies par PVN likmes samazināšanu svaigajiem pārtikas produktiem. Tas ļaus padarīt kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrības daļai, nemazinot viņu dzīves kvalitāti,” stāsta Jeļena Popjonoka, Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore.

Interesanti, ka, pircēju groziņu saturam kļūstot krietni veselīgākam, tikai 12% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka viņi cenšas pirkt veselīgāku pārtiku ar mērķi uzlabot savu imunitāti. Pēc “Maxima Latvija” ekspertes domām šāda korelācija varētu būt saistīta ar iedzīvotāju sašķelto izpratni par to, kas ir veselīgas pārtikas patēriņš: “Lai gan no svaigajiem pārtikas produktiem mājās tiek sagatavota sabalansēta un pilnvērtīga maltīte, iedzīvotāji šo darbību nedefinē kā veselīgu, jo bieži vien veselīgas pārtikas apzīmējums tiek piešķirts kādai konkrētai produktu grupai, kas tiek iegādāta apzināti, piemēram, noteikti dārzeņi vai augļi, tā saucamie superfood  produkti, un citi,” skaidro J. Popjonoka.

                                                                                                                         
Laura Bagātā


  

Vēl ziņas

Inovatīvs sadarbības projekts - mobilā mācību lietotne viesmīlības nozarē
Kas drošāks- steiks vai nageti
Uztura speciāliste Lizete Puga: ieteicamākie ēdieni ķermeņa labsajūtai
Veiksmīgi noritējis seminārs Somijas medijiem un tūrisma nozares pārstāvjiem
Ir nācis klajā pirmais MICHELIN ceļvedis Latvijā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts