Kopš maijā E.coli baktērijas nāvējošā uzliesmojuma Vācijā par vaininiekiem tika uzskatīti dārzeņi – no sākuma gurķi, tad tomāti un salāti gan no vācu, gan vēlāk spāņu ražotājiem, kā rezultātā tonnām šo produktu tika glabāti sapūšanai un iznīcināti, radot milzīgus zaudējumus ekonomikā.
Situācija turpinājās līdz brīdim, kad jūlija sākumā E.coli pēdas aizveda uz Ēģipti un no turienes importētajām sēklām un to asniem.
http://www.horeca.lv/zinas/es-aizliegusi-seklu-importu-no-egiptes-pec-e-coli-uzliesmojuma

Pēc šī atklājuma sēklu imports tikai aizliegts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis notikums ir ievērojami sašūpojis Eiropas Komisijas un ES pārtikas drošības sistēmu, jo ir norādījis uz vairākiem kontroles trūkumiem. Zinātnieki vēl projām nav tikuši skaidrībā, kā E.coli baktērija nonākusi uz sēklu asniem, ja parasti tā ir sastopama tikai liellopu un aitu organismā.

E.coli krīze ir likusi ES uzstādīt stingrākus drošības standartus. Spānija ir radījusi jaunas tehnoloģijas pārtikas ražošanā ar mērķi dārzeņu un augļu apstrādi padarīt vairāk antibakteriālu. Uzsākot rūpīgu tirgus un ražotāju apskati, ES ir atklājusi vairākas nepilnības Indijas garšvielu ražotāju kompānijās, kas ir radījis bažas par pārtikas drošības sistēmas kvalitāti vispār. Arī turpmāk ES ir iecerējusi veikt līdzīgas kontroles, lai tādas situācijas kā E.coli krīze neatkārtotos.