Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

29.05.2017

Ēriks Lingebērziņš par darbaspēka trūkumu tūrisma nozarē

Ir tūrisma vasaras sezonas sākums un šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tūristu skaits ir audzis. Lielākā ienākošā tūrisma problēma ir tā, ka 80% tūrisma ir Rīgā un tās apkārtnē. Nozares attīstībai ir nepieciešami inovatīvi produkti tieši reģionos, tomēr inovācijām ir nepieciešams zinošs un kvalificēts darbaspēks, bet darba devēju izvēles ir ierobežotas.

Darbinieki ar nepamatoti lielām ambīcijām
Tūrisma vasaras sezonas sākums, kā jau katru gadu, parāda tendenci, ka tūrisma un viesmīlības nozarē trūkst kvalificēta darbaspēka. Tūristu skaits pieaug un arvien pieaug prasības pēc kvalitātes, savukārt darba devēju izvēles ir ierobežotas. Tā ir viena problēma, otra problēma ir tā, ka šiem potenciālajiem kvalificētajiem darbiniekiem ir milzīgas ambīcijas. Tie uzskata, ja pusgada laikā no viesmīļa nevar kļūt par viesnīcas direktora asistentu, uzņēmums nav tā vērts, lai tur strādātu. Tā ir liela problēma.

Tūrisms nav tikai viesnīcas vai restorāni, tāpēc teikt, ka visā tūrisma nozarē trūkst darbinieku, nebūtu korekti, ir tūrisma uzņēmumi, aģentūras un operatori, kuros darbinieku netrūkst. Šeit gan ir cita, zināma, problēma. Aģentūras, kas strādā ar dažādām rezervēšanas sistēmām, sagaida no jaunā darbinieka daudz vairāk, nekā to pieļauj studiju programmas apjoms. 

Sāpīga tēma, runājot par darbiniekiem, ir restorānos, kuros ir izteikta sezonalitāte. Kas ir sezonas darbinieks? Tie lielākoties ir studenti, kuriem tas ir papildu darbs, kā rezultātā tā nekļūst par profesiju, kas tālāk aizved pie tā, ka uzņēmums nevar pārdot savu pakalpojumu par augstāku cenu un arī pašam viesmīlim samaksāt lielāku algu, jo, gluži vienkārši, nav tā servisa. 

Piedāvājums Rīgā ir labāks
Lai gan viesnīcas apkalpo viesus visa gada garumā, ne tikai tūrisma vasaras sezonā, arī tur ir darbinieku trūkums. Salīdzinot Rīgu ar Tallinu, tad Tallinā trūkst viesnīcu, līdz ar to, cenas viņiem aug ļoti strauji, kā rezultātā viņi nedomā par investīcijām viesnīcu numuros.

Rīgā situācija ir savādāka, konkurence ir lielāka, bet ne pietiekama, ir segmenti, kuros viesnīcu skaits ir pietiekoši, bet rezultātā, patērētāju apmierinātība Rīgā ir labāka un kopējais piedāvājums ir daudz labāks salīdzinājumā ar Tallinu.

Augstskolas var piedāvāt viesnīcas mārketinga asistentus, ne oficiantus
Diemžēl, lai visu šo infrastruktūru uzturētu, augstskolas nesagatavo tik daudz tos nozares darbiniekus, kuri būtu gatavi iet un strādāt viesnīcās. Jaunajam speciālistam, kas atnāk strādāt uz viesnīcu, parasti darbs būs viesu uzņemšanas nodaļā, kas ir pilnīgi normāla prakse, tāda ir sistēma viesnīcā, bet augstskolas, būtībā, piemēram, maģistra līmenī, var piedāvāt nevis viesu uzņemšanas nodaļas darbiniekus, bet jau viesnīcas mārketinga vadītāju, viesnīcas direktora asistentu. 

Un šeit, absolvents ar diplomu un ambīcijām nesaprot, kāpēc viņam būtu jāstrādā par viesmīli, ja iegūtā kvalifikācija ir mārketinga vadītājs. Šeit darbs ir abām pusēm, iedziļināties tajā, ko sagatavo augstskola un ko piedāvā darba devējs. Darba devējs reizēm sagaida viesmīli ar maģistra grādu, kas nav pareizi.

Studiju laikā ir iespēja iet praksē un tas ir liels bonuss, skaidrs, ka viesnīca izvēloties jaunu darbinieku, viesnīcas vadība, likumsakarīgi, priekšroku dos tam darbiniekam, kuram būs ne tikai atbilstoša izglītība, bet arī praktiskā darba pieredze. 

Tūrismā, manuprāt, joprojām trūkst inovatīvu produktu 
Latvijā, būtībā, nav daudz lielu tūrisma uzņēmumu tūrisms operatoru un aģentūru segmentā Uzņēmumiem ir salīdzinoši vāji izteikta organizatoriskā struktūra, kā rezultātā esošie darbinieki gan rada jaunus produktus, gan apkalpo pārdotās rezervācijas un, faktiski, netiek nodalīts ražošanas process no pārdošanas procesa. Bieži šādas situācijas tiek risinātas piesaistot nepilna laika darbiniekus, kas var būt arī studenti-praktikanti. 

Rezultātā, diemžēl, ļoti daudzi uzņēmumi nerada jaunus un inovatīvus produktus. Savukārt lielākā ienākošā tūrisma problēma ir tā, ka 80% tūrisma ir Rīgā un tās apkārtnē. Nozares attīstībai ir nepieciešami inovatīvi produkti tieši reģionos, tomēr inovācijām ir nepieciešams zinošs un kvalificēts darbaspēks un, protams, uzņēmēji, kuri grib piedāvāt inovatīvus pakalpojumus. 

Ir ļoti viegli atražot to, ko katrs ir darījis visu laiku, ja vien ir klients, kas to pērk, piemēram, ekskursija pa Rīgas pilsētas centru, uz Siguldu, Rundāli vai to pašu Jūrmalu. Savā uzņēmumā meklējām darbiniekus, kuri labprāt nodarbotos ar papildu jaunu un atšķirīgu produktu pārdošanu tiem klientiem, kuri grib redzēt nevis vecpilsētu un jūgendstila arhitektūru, bet kuri grib redzēt mazliet vairāk. 

Un ir diezgan sarežģīti atrast, spilgtus prātus, kuri ir gatavi uzdrīkstēties domāt ārpus standarta. Jaunie darbinieki sagaida instrukciju, bet no pašiem nenāk nekāda iniciatīva, savukārt uzņēmēji sēž un gaida, kad nāks kāds un piedāvās.

Mēs savā uzņēmumā darbiniekus meklējam tieši augstskolā. Tā, kā esmu augstskolas docetājs, katru gadu piesaistam kādu maģistrantūrā studējošo, bet citi uzņēmēji nav naski nākt uz augstskolu un šādā veidā atrast jaunus darbiniekus. Tas ir apburtais loks, jo no vienas puses ir studenti, kas grib strādāt tikai viesnīcās, iet vieglāko ceļu un no otras puses ir uzņēmēji, kuri negrib meklēt tos talantus un pārliecināt viņus, ka viesnīca nav vienīgais variants, kur strādāt. 

Darba tirgus atvēršana viesstrādniekiem 
Raugoties nākotnes perspektīvās, noteikti pastāv salīdzinoši radikāls scenārijs - darba tirgus atvēršana viesstrādniekiem un uz to mēs jau ejam. Brokastu viesmīlim ir jāmāk sakopt galds un pajautāt coffe or tea un tam jau īpašas zināšanas nav vajadzīgas, līdz ar to mūsu vietējais darbinieks sapratīs, ka viņam ir aizvietotājs, kas, iespējams, dos viņam impulsu.

Situācija nav bezcerīga, tūristi pie mums brauc un arī darbinieki, kas viņus apkalpo, ir, tikai šie darbinieki, lielākoties ir cilvēks – orķestris, kas nozīmē, viens dara visu, ir uzņēmuma vadītājs, grāmatvedis un ja nepieciešams ar tūristiem arī pa Rīgu staigās.

Autors:  Ēriks Lingebērziņš

  

Vēl ziņas

Gaismas festivāls Staro Rīga no 17.-20. novembrim
No 7.- 9. februārim Berīnē notiks starptautiskā augļu un dārzeņu loģistikas izstāde
Food Union paplašina zīmola Kārums sortimentu
No 19. - 28. janvārim notiks izstāde Grüne Woche Berlin -Zaļā nedēļa
Ārvalstu viesu skaits Latvijā ir pieaudzis


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts