Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

25.11.2020

Eksperti: Latvijā būtu jāveicina bioloģiskās pārtikas ražošana un patēriņš


Spriežot par vietējo ražotāju un pašmāju produkcijas atbalsta pasākumiem, diskusijas “Produktu patriotisms: kurš ir patiesais labuma guvējs?” dalībnieki secinājuši, ka būtu aktīvāk jāveicina svaigas un bioloģiski sertificētās pārtikas pieejamība plašākai sabiedrībai. Tāpat diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka produktu patriotismu lielā mērā ietekmē mūsu pašu, sabiedrības, izvēle – gan vadot pašvaldības un veicot iepirkumus, gan izvēloties produktus, kurus likt savos iepirkumu grozos. Savukārt valstij būtu jāpalīdz virzīt šī izvēle par labu svaigākai, veselīgākai un ilgtspējīgākai pārtikai. 

Diskusija norisinājās jaunākā nozares apskata Maxima mazumtirdzniecības kompass prezentācijas ietvaros un tajā piedalījās eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Bankas, uzņēmuma Maxima Latvija, kā arī vietējo ražotāju un NVO pārstāvji. 

Kā diskusijas laikā stāstīja Maxima Latvija korporatīvais vadītājs Jānis Vanags, mazumtirgotāju pamatprincips ir apmierināt pircēju vajadzības, vienlaikus sniedzot  labumu valsts ekonomikai. “Pētījuma laikā pircējs mums skaidri pavēstīja, ka ir gatavs iegādāties kvalitatīvu vietējo produktu par labu cenu. Viens no mazumtirgotāju atbalsta mehānismiem, lai veicinātu vietējās produkcijas noietu, bija PVN samazināšana augļiem, dārzeņiem un ogām, ko ir rosinājusi Maxima Latvija. Savukārt nākotnes iecere ir samazināt PVN visai svaigajai pārtikai, lai tā būtu pieejama ikvienam pircējam, neatkarīgi no ienākumu līmeņa.”

Šo ierosinājumu atbalsta arī pašmāju graudu pārstrādes uzņēmuma MILZU! vadītājs Enno Ence, vienlaikus uzsverot bioloģiski sertificētas produkcijas nozīmi. “Lai vērstu patērētāja interesi par labu savam produktam, tam jābūt pieejamam, konkurētspējīgam, kvalitatīvam un cenas ziņā izdevīgam. Turklāt ir jāraugās nākotnē un jāseko līdzi nākotnes tendencēm, jo tad ražotājs būs tur, kur nonāks šī cilvēku plūsma, un spēs piedāvāt to, kas būs pieprasīts. MILZU! pieredze un tirgus izpētes dati apliecina lielu bioloģiskās pārtikas potenciālu un pienesumu gan sabiedrības veselībai, gan arī videi un mūsu visu nākotnei. PVN samazināšana veicinātu bioloģiskās pārtikas pieejamību iedzīvotājiem,” uzsver ražotājs.

Par atbalsta mehānismiem no valsts puses stāstīja Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Viņš piebilda, ka līdz ar Zemkopības ministra Kaspara Gerharda aicinājumiem sabiedrībai izvēlēties vietējo produkciju, ministrija tāpat aktīvi strādā ar pašvaldībām un novirza līdzekļus ražotņu modernizēšanai. “Lai Covid-19 laikā atbalstītu vietējos ražotājus, Zemkopības ministrija ir aicinājusi pašvaldības veidot pārtikas pakas skolēniem, maksimāli izvēloties vietējo produkciju. Tas, mūsuprāt, ir pats būtiskākais – pirkt pašiem no sevis. Turklāt līdztekus valsts subsīdijām lauksaimnieku atbalstam, 58 miljoni eiro tika novirzīti virssaistībām, lai attīstītu ražotnes un nākotnē pie līdzīgām krīzēm mums nebūtu jādomā par to, kādā veidā pašiem sev nodrošināt pārtiku.”

Savukārt Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes galvenā ekonomiste Daina Paula paskaidroja, ka vietējo ražotāju pienesums valsts tautsaimniecībai izpaužas gan, ražojot iekšzemes vajadzībām, gan ārējam tirgum. “Lai augstražīgu iekārtu darbināšana atmaksātos, nereti produkts jāražo tādā daudzumā vai sortimentā, ko, iespējams, iekšzemes tirgū nevar pilnībā patērēt. Jānovērtē iespējas, ko sniedz ārējais tirgus un citu valstu iedzīvotāju rocība.”

Diskusijas laikā uzmanība tika pievērsta arī vietējo produktu draudzīgumam no vides perspektīvas. “No vides viedokļa lokalizācijas process un vietējo ražotāju atbalstīšana ir ļoti būtiska. Īsākas piegādes ķēdes stiprina saites starp patērētāju un ražotāju, palīdz uzturēt augstāku uzticību produktam un palielina kontroli, kā patērētājs var izsekot līdzi ražotāja darbam. PVN ir labs instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt patērētāju izvēles, jo samazinātas likmes svaigiem augļiem un dārzeņiem veicināja šo produktu patēriņu. Nākotnē PVN būtu jāsamazina nevis gaļai, kam ir liela ietekme vidē, bet bioloģiskajai pārtikai, jo tā ir laba izvēle gan no vides, gan veselīga uztura viedokļa,” komentēja biedrības Zaļā Brīvība vadītājs Jānis Brizga. 

 

                                                                                                     
Liene Dupate-Ugule

  

Vēl ziņas

Pērn Latvijā pārdoti vairāk nekā 1,6 miljoni Gruzijas vīna pudeļu
Pārtikas uzņēmums HKScan Latvia pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju
Lauku tūrisma uzņemēji var pieteikties vides kvalitātes zīmei Zaļais sertifikāts
Kā atjaunot imunitāti pavasarī? Iesaka uztura speciāliste
Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts