Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Konference 21.09.2017

Ziņas

22.06.2017

Eiropas pieredze rāda ka tūristu nodoklis ir efektīvs

Ir veikts pētījums -“Kūrorta nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā”. Pētījums tika izstrādāts ar mērķi izvērtēt kūrorta nodokļa ieviešanas pozitīvās un negatīvās sekas.

Tūristu nodoklis ir valdības vai vietējās pašvaldības noteikts nodoklis, ko iekasē no tūristiem. Kūrorta nodoklis ir viens no tā, tas var būt iebraukšanas, izbraukšanas vai viesnīcu nodoklis, u.tml. Latvijas ekonomiskais stāvoklis vēl nav spīdošs un joprojām vērojams atbalsta trūkums tūrisma industrijai īpaši mazāka mēroga Latvijas pilsētās. 

Pētījums tika balstīts uz zinātniskajiem rakstiem, vēstures liecībām un akadēmiskās literatūras bāzi.Empīriskajā daļā tika veikta Jūrmalas iedzīvotāju aptauja un intervijas ar kūrortpilsētu vadošiem speciālistiem gan starptautisko tūrisma izstādes ITB Berlin ietvaros, gan Latvijā un Lietuvā.

Lai arī pirmās liecības par kūrorta nodokli Latvijā vēsturiskajos datos atrodamas kopš 1891.gada un tas ir pastāvējis līdz pat Padomju Savienības sabrukumam, tomēr  Latvijā tam ir izteikta pretestība, iespējams pārprotot un tūristu nodokļa vietā aplami ieviešot tūrisma biznesa nodokli (piem. Carnikavā).Vienīgi Jūrmalas kūrortpilsētā ilgstoši un veiksmīgi pastāv tūristu nodoklis (iebraukšanas maksa), kas 2016.gadā papildināja pilsētas budžetu ar 2,07 mlj. eur.

Nodokļa ieviešana Lietuvā tūristu plūsmu nav ietekmējusi

Turpretim Lietuvā kūrorta nodoklis darbojas veiksmīgi kopš 2011.gada. Līdz šim tas ir ieviests sešās Lietuvas kūrortpilsētās – Kauņā, Palangā, Birštonas, Druskininkos, Traķos un Neringā. Pētījums parāda, ka tūristu plūsmu nodokļa ieviešana nav ietekmējusi, bet devusi pilsētām papildus ienākumus.Tikai 0,30 eur nodokļa maksa kā Palangā, deva 600 000.00 eur, bet Neringā– 1,4 mlj.eur, ienākumu gadā, kuri tiek novirzīti tūrisma nozares attīstībai un vides sakopšanai.
 Pētījumā tika konstatēts, ka 86% respondentu ir ārzemju pieredze tūristu nodokļa maksāšanā un tas nav ietekmējis viņu galamērķa izvēli. Tomēr kūrorta nodokļa ieviešanai Latvijā piekrīt un gatavi maksāt 2,00 eur un vairāk tikai 47% respondentu ar noteikumu, ja nodoklis tiks izmantots vides sakopšanai un tūrisma infrastruktūras attīstībai.

Kūrorta nodokļa ieviešana dotu papildus līdzekļus tūrisma nozares attīstībai

Pētījums parādīja iedzīvotāju, uzņēmēju un ierēdņu, izpratnes trūkumu, kas ir tūristu nodoklis, kādiem mērķiem tas kalpo, kā arī nepietiekošu informāciju par tā izlietošanu.Šāda nodokļa ieviešana dotu papildus līdzekļus tūrisma nozares attīstībai, būtu alternatīva PVN paaugstināšanai Latvijā, risinājums negatīvo seku uz vidi novēršanai, ka arī tūristu skaita palielināšanai, kas dotu ieņēmumus gan pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem.

Jūrmalas pašvaldība iegūtos līdzekļus izmanto pilsētvides labiekārtošanai, tūrisma un kūrorta attīstībai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai un citiem pilsētas attīstības pasākumiem.

Lietuvas kūrortpilsētas iegūtos līdzekļus izmanto pilsētu konkurētspējas uzlabošanai, dalībai starptautiskās tūrisma izstādēs un izstāžu paviljonu iegādei, kūrortpilsētu labiekārtošanai un infrastruktūras attīstībai, pludmaļu paplašināšanai, bērnu laukumu izveidei, informāciju stendu uzstādīšanai un citiem projektiem.

Eiropas pieredze rāda ka tūristu nodoklis ir efektīvs

Kūrorta (tūristu) nodokļa ieviešana papildinās pilsētu budžetu ar tik nepieciešamajiem līdzekļiem tūrisma atbalstam. Turklāt ieguldot līdzekļus tūristu piesaistei, to skaita palielināšanās būtu ne tikai pilsētas, bet arī katra uzņēmēja ieguvums.
Eiropas pieredze rāda ka tūristu nodoklis ir efektīvs, ja ir samērīgs, taisnīgs, vienkāršs administrēšanā un ir skaidra iekasētā nodokļa izmantošana.Politiku veidotājiem būtu jāņem vērā šie kritēriji, kad tiek runāts un lēsts par nodokļiem, kas ietekmē tūrisma jomu.

 pētījuma autore: Laura Pole

  

Vēl ziņas

Spīķeru centrālajā laukumā notiek Rīgas svētku restorāns
Kāpēc kāpusi sviesta cena
Apvienotajā Karalistē ir jūtams vaniļas saldējuma deficīts
Ar skaļiem aplausiem un ovācijām ir noslēdzies Starptautiskais mūzikas festivāls SUMMERTIME – ielūdz Inese Galante
Latvijā ražotais degvīns “Amber Gold” iegūst prestižo Red Dot balvu dizainā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts