Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

18.04.2017

Četri Latvijas un Igaunijas etnisko kultūru reģioni izveido kopīgu tūrisma piedāvājumu

Suitu novads un Lībiešu krasts Latvijā, Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā pārstāv unikālas dzīvas kultūras, kuru tradīcijas joprojām caurvij vietējo iedzīvotāju ikdienu. Setomaa, Kihnu un Suitu kultūras mantojums ir iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, Lībiešu krasts šobrīd ir pieteikuma procesā. Lai šīs unikālās kultūras vērtības popularizētu plašai sabiedrībai, tās tiks iekļautas tūrisma piedāvājumā. Autentiska kultūras pieredze ir viena no lielākajām vērtībām, uz ko varam balstīt tūrisma piedāvājumu laukos, jo mūsdienu ceļotājs novērtē patieso. Ar tūrisma palīdzību varam novērst šo unikālo kultūras vērtību izolēšanos šaurās kopienās, tā vietā piesaistot jaunus interesentus un iespējamos tradīciju pārmantotājus.

Ar kādām UNESCO atzītām kultūras vērtībām slaveni šie četri etniskie reģioni? 

Kihnu kultūrtelpa iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2008. gadā, lai saglabātu sadzīves un lauksaimniecības tradīcijas, ko cauri gadsimtiem pārsvarā uztur salas sievietes, kamēr vīri tradicionāli nodarbojušies ar roņu medībām. Kihnu salas mantojums izpaužas neskaitāmās tautas dziesmās, rotaļās, dejās, kāzu tradīcijās, rokdarbos un reliģisko svētku svinēšanā. Kalevalas dziedājumi ir sens Kihnu salas mutvārdu folkloras mantojums, taču vispazīstamākā Kihnu zīme ir salas sieviešu darinātie vilnas rokdarbi košās krāsās un ar sarežģītiem izšuvumiem, kur tradicionālie raksti saistīti ar senām leģendām. Salinieku dzīve gadsimtu garumā bijusi izolēta no ārpasaules, tāpēc vietējās kultūras vide ir īpaši savdabīga
 

Setu polifoniskie dziedājumi „leelo” ir sarakstā no 2009. gada. Seti ir neliela etniska kopiena Dienvidaustrumigaunijā un Pečoru apgabalā Krievijā. Polifoniskie jeb daudzbalsīgie dziedājumi tiek izpildīti, sapošoties krāšņos tautas tērpos, vadošā dziedātāja uzsāk pirmā, un tad pievienojas koris, šādi atkārtojot katru dziesmas rindu. Izcilas priekšdziedātājas ir labas improvizētājas un dziesmu teksti nereti rodas priekšnesuma laikā. Vislabākā priekšdziedātāja tiek kronēta Seto Karaļvalsts Dienā kā karaļa „Dziesmu Māte”. Mūsdienās daudzbalsīgie dziedājumi pavada ikvienu vietējo pasākumu un saista tūristus.
 

Suitu kultūrtelpa 2009. gadā tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Daudzi zin, ka Suiti ir neliela katoļu kopiena luterticīgajā Kurzemē, un to veido Alsungas novads, Jūrkalnes pagasts (Ventspils novads) un Gudenieku pagasts (Kuldīgas novads). Neparastā kultūrvide un identitāte veidojusies, pateicoties latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūru mijiedarbībai.  Pazīstamā Suitu sievu dziedāšanas maniere saucas burbons.
 

​​​​​​​Lībiešu krasts kā šīs senās tautas kultūrtelpa ir ceļā uz iekļaušanu UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. 12 piejūras ciemi glabā un vēlas parādīt arī pasaulei savu raksturu un tradīcijas. Dundagas un Ventspils pašvaldības projekta ietvaros sagatavos nacionālā līmeņa pieteikumu sarakstam.  

Kādā veidā varēsim iepazīt unikālo kultūras mantojumu?
Kopīgā projektā tiks izstrādāts tūrisma piedāvājums, kas visos reģionos balstīsies uz sadarbību starp vietējā kultūras mantojuma nesējiem un vietējiem tūrisma uzņēmējiem, caur kuru pakalpojumiem tradicionālās vērtības plašāk ienāks publiskajā telpā un kļūs ikvienam pieejamas. Tradicionālie ēdieni, krāšņie tērpu raksti, senatnīgie dziedājumi, svētku tradīcijas un citas vērtības tiks padarītas saprotamas un pievilcīgas tūristiem, ļaujot iesaistīties un piedzīvot senatni mūsdienās – uzzināt leģendas, izprast dziedājumus, tuvāk iepazīt rokdarbu un amatniecības tradīcijas.

Četri etniskie reģioni tiks apvienoti tūrisma piedāvājumā, ko palīdzēs iepazīt tūrisma maršruti, brošūra, kabatas formāta tūrisma ceļveži un karte, kā arī pasākumu kalendārs. Norisināsies arī daudzi tūristiem interesanti pasākumi, piemēram, Kihnu Mantojuma Dienas Igaunijā un Somugru tautu svētki tepat pie mums, Lībiešu krastā. 

LC

  

Vēl ziņas

Mainīt tradicionālo priekšstatu par cīsiņu un desu lietderību uzturā
Raimonda Zommera lekcija DZĪVE AR SMAIDU jau 29. novembrī
Ārvalstu izcelsmes pārtikas produktu dubultie standarti atklāti arī Latvijā
Pētnieki apgalvo, ka pastāv četri vīna baudītāju tipi
Kultūras zīme Latviskais mantojums iezīmē ceļu uz UNESCO


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts