Pēdējo triju gadu laikā pasaules masu un sociālo mediju uzmanības un diskusiju lokā visaktuālākais ir bijis jautājums par bēgļiem Eiropā. Nekas neliecina, ka šīs tēmas popularitāte tuvākajā laikā varētu kristies. 

Katru dienu ziņas par kautiņiem bēgļu centros

Gandrīz vai ikdienas sastopam vispārēju un vienveidīgu informāciju par jaunām bēgļu laivām, kas šķērso Vidusjūru un piestāj mūsu kontinenta salās (Lampedūza, Sicīlija, Malta, u.c.), ģimenēm un individuāliem bēgļiem, kas nelegāli pa sauszemi šķērso Eiropas robežas un lūdz patvērumu Eiropā. Lielākoties šajā masu mediju statistikā tiek minēti bēgļi no Sīrijas vai Irākas, daudz retāk mediju informācijas saturā redzam atsauces uz Āfrikas bēgļiem vai bēgļiemno tādām Eiropas kontinenta attālākām valstīm kā Bangladeša, Pakistāna. Masu medijos gandrīz katru dienu ir sastopamas vispārinātas ziņas par kautiņiem bēgļu centros, uzbrukumiem eiropiešiem, izveidotām stihiskām bēgļu nometnēm, aprēķiniem par pabalstu apjomu un integrācijas izmaksām, ko tērē Eiropas lielvalstis, uzņemot bēgļus. Vidējais eiropietis saņem arī pietiekami plašu informāciju par kvotām, diskusijām par bēgļu uzņemšanu un solidāru sadalīšanas procesu Eiropas Savienības valstīs, aprēķinus par dzimstību, bezdarbu un Eiropas drūmo nākotni kā tādu. 

Informācija ir vairāk nekā pietiekama

No vienas puses, katrs lasītājs, arī mediju eksperts var teikt, ka informācija ir vairāk nekā pietiekama, lai katrs apzinīgs pilsonis jebkurā Eiropas valstī, spētu saņemt sev vajadzīgo informāciju pietiekamā apjomā. Ja puslīdz oficiālajai informācijai piepulcina pieejamo informāciju un diskusijas sociālo mediju telpā, tad droši var teikt, ka pēdējo gadu laikā, bēgļu krīze pasaulē ir radījusi nebijušus informācijas plūdus. Varētu būt visai optimistiska aina, kas atspoguļotu bēgļu krīzes laika masu mediju darbu, bet ar dažiem nopietniem izņēmumiem, kas skar informācijas satura kvalitāti.

Bēgļu projektu dalībnieces un novērotājas pieredze

No sava, kā pētnieces un divu bēgļu projektu dalībnieces un novērotājas Itālijā/Sicīlijā, skatupunkta varētu izcelt dažas problēmas - informācijas šaurais vēsturiskais un ģeogrāfiskais konteksts.

Vienveidīgs un deformēts viedoklis 

Lielākā daļa Eiropas masu mediju akcentē bēgļu krīzi kā šauru Eiropas problēmu, kur lielākā daļa bēgļu vēlas nonākt pārtikušajā Eiropā. Šīs viedoklis pašos pamatos ir vienveidīgs un deformēts. Pēc ANO statistikas datiem par 2014./2015.gadu ir redzams, ka šobrīd aptuveni 20 miljoni planētas iedzīvotāju ir devušie bēgļu gaitās karu, konfliktu un klimata izmaiņu radīto seku dēļ. Lielākā daļa bēgļu jeb 86% paliek kaimiņvalstīs, jeb t.d. Trešās pasaules valstīs. Eiropas Savienības valstīs ir nonākuši tikai aptuveni 3% no visiem bēgļiem. 

Šī nav Eiropas bēgļu krīze, bet vispasaules humānā krīze, ar kuru nopietni saskaras ne tikai Eiropas, vai bēgļu izceļotāju kaimiņvalstis, bet arī Austrālija, ASV, Kanāda u.c. Runājot par vēsturi, tiek minēts, ka tā ir unikāla vai nebijusi parādība, taču arī tas nav tiesa. 

Atliek tikai palūkoties nesenā 20.gs. otrās puses vēsturē, lai tur atrastu vairākus ļoti masīvus bēgļu viļņus ne tikai Eiropas kontinentā, piemēram, Austrumeiropas bēgļu straumes Rietumeiropā un t.d. DP (displacedpersons) nometnes, bet arī pārējos pasaules kontinentos (bijušās Dienvidslāvijas bēgļu straumes uz ASV, Kanādu u.c.), nemaz nerunājot par cilvēku un dabas kataklizmu radīto nepārtraukto cilvēku migrācijas plūsmu Āfrikas kontinenta iekšienē.

Moderno tehnoloģiju loma bēgļu krīzes procesā

Nav vērts šeit iztirzāt visai plaši masu medijos apspriesto moderno telefonu lietošanu bēgļu ceļā uz Eiropu, bet vēlos akcentēt moderno tehnoloģiju piedāvāto, īpaši interneta lomu un tā anonimitāti, šajā krīzē. Jau pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem, sociologi un eksperti brīdināja, ka visai tuvā nākotnē pasaulē iestāsies brīdis, kad nacionālo valsti un realitātē eksistējošas un sataustāmas varas institūcijas nomainīs anonīmas, virtuālā vidē eksistējošas grupas, kas būs mobilākas un efektīvākas dažādu nekontrolēto ekonomisko un globālo procesu organizētājas un veicinātājas. Lielākā daļa politiķu, drošības institūciju un sabiedrības pret šādām futūristiskām teorijām attiecās ar zināmu skepsi. 

Mūsdienās droši var teikt, ka cilvēku kontrabandas bizness eksistē, plaukst, regulē cilvēktirdzniecības (bēgļu) plūsmu un veido savu anonīmo paralēlo realitāti virtuālajā vidē. Visai netraucēti, ļoti veiksmīgi, efektīvi un anonīmi. Pasaule un drošības institūcijas tam nav bijušas pietiekami sagatavotas šai krīzei. 

Atbildīga žurnālistika un godīguma morāle

Mūsdienu masu mediji lielākotiesnecenšas meklēt dziļāku patiesību un plašāku kontekstu, bet aprobežojas ar visai vienpusīgu vai ļoti politizētu informāciju, kura raksturo katra politiskā spārna ideoloģiskās ambīcijas un mērķauditoriju. Ļoti bieži masu mediju vēstījums ir vispārināts un mulsinošs: „bēgļi – teroristi”,„bēgļi – pabalstu tīkotāji”,„Eiropas bojāeja” u.c. 

Šāda veida informāciju var simboliski nodēvēt par „informatīvo terorismu”, kur galvenais ir vai nu viena politiskā spārna viedokļa atspoguļošana vai stereotipu un aizspriedumu, bet visvairāk - baumu un sensāciju izplatīšana. Šāda veida bezatbildīga un vienveidīga pieeja nogalina jau pašā būtībā gan politisko dialogu pašā Eiropā, gan kļūst par „iznīcināšanas ieroci” attiecībā pret bēgļiem. 

Bet visvairāk un vissāpīgāk, kas būtu jāapzinās ikvienam masu medijam un arī katram no mums, šāda dezinformācija un nekvalitatīva žurnālistika neko šajā mūsdienu pasaules humānajā krīzē neatrisina, bet tikai neglābjami saasina un ieved strupceļā. 

Autore: Dr.hist. Inese Runce, Biznesa augstskolas Turība docētāja