Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

02.11.2015

Baltijas tūrisma speciālisti tiekas “BALTIC CONNECTING 2016”

Tradicionālais baltiešu sarīkojums pulcinājis tūrisma speciālistus no 16 ārvalstīm, liekot pamatu jauniem lietišķiem sakariem.
Baltijas valstu mārketinga pasākums “Baltic Connecting” notiek devīto reizi, un šogad rotācijas kārtībā to rīko mūsu dienvidu kaimiņi - Lietuvas Valsts tūrisma departaments.

28. oktobrī izstāžu centrā “Litexpo”, Viļņas pievārtes zaļajā zonā, noritēja sarīkojuma galvenā daļa – darba seminārs un kontaktbirža visas dienas garumā. Baltijas valstu pārstāvji vairāk nekā 60 svešzemju tūrisma speciālistus iepazīstināja ar mūsu valstīm – saistošiem tūrisma galamērķiem, kuriem ir gan daudz kopīga, gan arī daudz atšķirīga.

No Latvijas puses ievadvārdus teica Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava, bet prezentāciju par Latvijas tūrismu sniedza TAVA tūrisma mārketinga vecākā eksperte Egita Kļaviņa.

Egita Kļaviņa stāsta: “Lielākā daļa šā gada sarīkojumu dalībnieku ir cilvēki, kas Latvijā un arī citur Baltijā nav bijuši. Prezentācijas gaitā gribēju viņiem radīt priekšstatu par  bagātību, kas mums ir. Skaisto dabu, pilīm un muižām, saistošo vēsturi, arhitektūras pērlēm un daudz ko citu.”

Kontaktbiržā sarunas starp tūrisma uzņēmējiem noritēja pie galdiņiem, un pircēju zālē murdēja kā bišu stropā, jo tikšanās sekoja cita citai.

Viesnīcas “Avalon” mārketinga vadītāja Una Pilmane atzinīgi vērtē izdevību tikties ar pircējiem pie sarunu galda: “Vecā Eiropa ir aktivizējusies. Bija atkal interese par operu, kas vienu laiku šķita noplakusi, jo nevarēja dabūt biļetes. Vaicāja par Ziemassvētku laiku un nākamā gada lielākajiem notikumiem. Interesi varēja just ne tikai no ziemeļvalstīm un, piemēram, Vācijas, bet arī no spāņu un itāļu puses, no kuras iepriekšējos gados tūristu skaita pieauguma nebija.”

Pēc viesnīcas mārketinga vadītājas vārdiem, daudziem sarunas biedriem bijusi vēlēšanās apmeklēt Rīgas restorānu nedēļu, jo mūsu virtuves labā slava ir izskanējusi tālu. Eiropieši pošas Ziemassvētku laikā atbraukt uz Latviju, bet Jaunā gada sagaidīšana, liekas, šogad varētu būt klusāka.

“Daudz kas ir atkarīgs no transporta pieejamības. Ja ir pietiekami labs piedāvājums un pakalpojumu cena atbilst kvalitātei, viņi pie mums brauks. Pat norvēģi, kas ir gana turīgi, nekad negrib pārmaksāt, un viņi tērēs naudu tikai par to, ko saņems,” piebilst Una Pilmane.  

Eiropiešu interesi par Baltiju apliecināja arī paši ciemiņi. Verena Dūra strādā Vācijas lielās tūrisma firmas “TUI” Ziemeļeiropas valstu atzarā, kurš ir izveidots tikai pirms diviem gadiem. Šobrīd populārākie tūrisma galamērķi, uz kuriem dodas “TUI Wolters Reisen” klienti, ir Islande, Skotija un Īrija, bet arī vēlme doties uz Baltiju pamazām pieaug. Pārsvarā tie esot vecāka gadagājuma cilvēki, taču, pēc brēmenietes Verenas Dūras domām, Baltija varētu būt pievilcīga arī jauniem cilvēkiem. Pagaidām ceļotāji izvēloties apmeklēt pirmām kārtām visu triju Baltijas valstu galvaspilsētas un populārākos tūrisma objektus, bet šim mērķim viņi laiku nežēlojot. Ceļojumi ilgstot no 6 līdz pat 16 dienām.

“Baltic Connecting” ir sarīkojums, kur sarunas kontaktbiržā var turpināt arī neformālos apstākļos. Šogad tās notika gan kādā Viļņas klubā, gan restorānā ar skatu uz lietuviešu lepnumu - Trāķu pili.

TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava atzīst: “Triju Baltijas valstu kopīgajam mārketinga sarīkojumam noteikti ir sava nozīmīga loma mūsu tūrisma popularizēšanā. Tomēr reizē jāatzīst, ka laiks iet un droši vien būtu jāmeklē jauni risinājumi, kā sarīkojuma “Baltic Connecting” ideju atsvaidzināt un padarīt to pievilcīgu plašāk arī citos tirgos.”

Tradicionāli pasākuma pēdējās dienās svešzemju viesiem tiek radīta izdevība iepazīties ar Baltijas valstu tūrismu klātienē. TAVA saviem ciemiņiem ir sagatavojusi divu dienu programmu, kurā ir vēlējušies piedalīties 14 nozares speciālisti no Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Izraēlas un citām valstīm.

29. oktobrī, viesi iepazinās ar Rīgu un ieturēja maltīti tādos izcilos restorānos kā “Trīs pavāru restorāns” un “Muusu”. Pēc tam ārvalstu tūrisma profesionāļi devās uz Zemgali ar Rundāles pili un citiem šā kultūrvēsturiskā novada tūrisma labumiem.

Inta Briede

  

Vēl ziņas

Vai Latvijā ražotie sieri der restorānu ēdienkartē
PVD atklāj nelegālus medījumu gaļas produktu ražošanas uzņēmumus
“Rīgas Melnais Balzams” aktīvi startē ASV tirgū
Rīgā tūristu skaits palielinājies
Restorānu ceļveža White Guide Baltic-30 labākie Baltijas restorāni


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts