Ārvalstu investori plāno projektus mašīnbūves, pakalpojumu, lauksaimniecības jomā
Vairāki investori pieņēmuši pozitīvus lēmumus par projektu īstenošanu Latvijā, un tie iecerēti mašīnbūves, pakalpojumu, 
lauksaimniecības produktu jomā, vērtējot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbu gada laikā, šodien žurnālistiem teica Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.
Viņš pagaidām atturējās minēt konkrētus nosaukumus, norādot, ka grieķu uzņēmums plāno veikt investīcijas mašīnbūves jomā, radot aptuveni 60 darbavietas, Lietuvas uzņēmums plāno investēt pakalpojumu jomā, paredzēts arī projekts lauksaimniecības produktu pirmapstrādē, konkrētāk, saistībā ar sēņu audzēšanu, arī Krievijas un Itālijas uzņēmumi pieņēmuši lēmumu par investīcijām Latvijā.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) zināja teikt, ka šī gada pirmajā pusgadā pieņemti seši pozitīvi lēmumi par pietiekami apjomīgām investīcijām tieši Latvijā. Viņš atzina, ka tas nav noticis, tikai pateicoties padomes darbam, bet arī citu institūciju darbam.
Ozols gan uzsvēra, ka vidēji laiks no lēmuma pieņemšanas brīža līdz rūpnīcas celtniecības pabeigšanai aizņem no viena līdz diviem gadiem, tādējādi rezultāti minētajos projektos būs tuvāko pāris gadu laikā.
Kā vienu no pozitīvajiem lēmumiem, kas pieņemts 2010.gada otrajā pusē, viņš minēja sadzīves metālizstrādājumu ražotāja "Brabantia" meitasuzņēmuma SIA "Brabantia Latvia" lēmumu paplašināt darbību Latvijā, ieguldot divus miljonus latu.
Pēc LIAA vadītāja vērtējuma, "treknajos gados" bija būtisks projektu skaita kritums, pārsvarā investīcijas nāca nekustamā īpašuma jomā, un rūpnīcas neviens būvēt negribēja, jo bija būtiski sadārdzinātas izmaksas būvniecībā. Tagad patiesā interese par Latvijas tautsaimniecību un ieguldījumiem ražošanā un pakalpojumu sektorā atjaunojas. Tā neesot ļoti liela - LIAA labi tiekot galā ar pieprasījumiem, taču Ozols norādīja, ka labi tikt galā ir nevis pieklājīgi atbildēt, bet spēt atbildēt pēc būtības un novērst šķēršļus.
"Šī šķēršļu novēršana ir tā sadaļa, kas ir viena no izšķirošajām, vai rūpnīca tiks uzbūvēta un pakalpojumu centrs tiks atvērts," skaidroja Ozols.
LIAA vadītājs norādīja, ka Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome palīdzējusi risināt sistēmiskas problēmas, kas nav saistītas tikai ar ārvalstu, bet arī ar Latvijas uzņēmumu darbības nosacījumu uzlabošanu.
Pēc viņa vārdiem, tagad dažādi jautājumi, par kuriem agrāk uzņēmēji "tika dzenāti pa ministrijām", tiek risināti pie viena galda, turklāt ir arī daudz lielāks lēmumu pieņemšanas ātrums. Viņš uzsvēra, ka tagad nevar ar vēstuļu sūtīšanu piesegt neizdarību, jo kopā sēž dažādu ministriju un, ja nepieciešams, uzņēmumu pārstāvji.
"Uz lielo darba grupu virza sistēmiskus problēmjautājumus, jo ikdienā LIAA veic savu mājasdarbu, bet uz ministru darba galda gulst tikai tie projekti, kurus paši saviem spēkiem neesam varējuši tehniskā līmenī atrisināt," teica Ozols. Viņaprāt, padomi vajadzēja izveidot jau senāk.
Pēc viņa teiktā, ļoti bieži projekta likteni izšķir ne tikai pašvaldība vai uzņēmumi, kas veido pieslēgumus, bet gan apstākļu kopums un ļoti ātra un precīza atbilde. Nesniedzot šādu atbildi, Latvija bieži zaudējusi projektus, bet tagad šāda situācija nebūtu iespējama, uzskata Ozols.
Padomei jāsanāk reizi ceturksnī, taču sēdes notiek biežāk - reizi mēnesī pusotrā, jo neatliekamo jautājumu apjoms turpina nevis mazināties, bet augt, teica Ozols un piebilda, ka arī uzņēmumi ir sajutuši "garšu".
Arī Dombrovskis teica, ka padome ir gan atrisinājusi konkrētas problēmas, gan uz konkrētu piemēru pamata atrisināti kādi sistēmiski jautājumi, piemēram, par elektrības pieslēgumiem, ļaujot tos veikt arī ceļu joslās.
Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju padome tika izveidota 2010.gadā ar mērķi koordinēt sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, infrastruktūras uzņēmumiem, speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārvaldēm, pašvaldību infrastruktūras uzņēmumiem, nodrošinot problēmjautājumu risināšanu, lai veicinātu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu. Padomes vadītājs ir Ministru prezidents, viņa vietnieks ir ekonomikas ministrs. Padomes sastāvā ir iekļauts finanšu, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, zemkopības, kā arī ārlietu ministrs.
lauksaimniecības produktu jomā, vērtējot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbu gada laikā, šodien žurnālistiem teica Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.Viņš pagaidām atturējās minēt konkrētus nosaukumus, norādot, ka grieķu uzņēmums plāno veikt investīcijas mašīnbūves jomā, radot aptuveni 60 darbavietas, Lietuvas uzņēmums plāno investēt pakalpojumu jomā, paredzēts arī projekts lauksaimniecības produktu pirmapstrādē, konkrētāk, saistībā ar sēņu audzēšanu, arī Krievijas un Itālijas uzņēmumi pieņēmuši lēmumu par investīcijām Latvijā.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) zināja teikt, ka šī gada pirmajā pusgadā pieņemti seši pozitīvi lēmumi par pietiekami apjomīgām investīcijām tieši Latvijā. Viņš atzina, ka tas nav noticis, tikai pateicoties padomes darbam, bet arī citu institūciju darbam.
Ozols gan uzsvēra, ka vidēji laiks no lēmuma pieņemšanas brīža līdz rūpnīcas celtniecības pabeigšanai aizņem no viena līdz diviem gadiem, tādējādi rezultāti minētajos projektos būs tuvāko pāris gadu laikā.
Kā vienu no pozitīvajiem lēmumiem, kas pieņemts 2010.gada otrajā pusē, viņš minēja sadzīves metālizstrādājumu ražotāja "Brabantia" meitasuzņēmuma SIA "Brabantia Latvia" lēmumu paplašināt darbību Latvijā, ieguldot divus miljonus latu.
Pēc LIAA vadītāja vērtējuma, "treknajos gados" bija būtisks projektu skaita kritums, pārsvarā investīcijas nāca nekustamā īpašuma jomā, un rūpnīcas neviens būvēt negribēja, jo bija būtiski sadārdzinātas izmaksas būvniecībā. Tagad patiesā interese par Latvijas tautsaimniecību un ieguldījumiem ražošanā un pakalpojumu sektorā atjaunojas. Tā neesot ļoti liela - LIAA labi tiekot galā ar pieprasījumiem, taču Ozols norādīja, ka labi tikt galā ir nevis pieklājīgi atbildēt, bet spēt atbildēt pēc būtības un novērst šķēršļus.
"Šī šķēršļu novēršana ir tā sadaļa, kas ir viena no izšķirošajām, vai rūpnīca tiks uzbūvēta un pakalpojumu centrs tiks atvērts," skaidroja Ozols.
LIAA vadītājs norādīja, ka Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome palīdzējusi risināt sistēmiskas problēmas, kas nav saistītas tikai ar ārvalstu, bet arī ar Latvijas uzņēmumu darbības nosacījumu uzlabošanu.
Pēc viņa vārdiem, tagad dažādi jautājumi, par kuriem agrāk uzņēmēji "tika dzenāti pa ministrijām", tiek risināti pie viena galda, turklāt ir arī daudz lielāks lēmumu pieņemšanas ātrums. Viņš uzsvēra, ka tagad nevar ar vēstuļu sūtīšanu piesegt neizdarību, jo kopā sēž dažādu ministriju un, ja nepieciešams, uzņēmumu pārstāvji.
"Uz lielo darba grupu virza sistēmiskus problēmjautājumus, jo ikdienā LIAA veic savu mājasdarbu, bet uz ministru darba galda gulst tikai tie projekti, kurus paši saviem spēkiem neesam varējuši tehniskā līmenī atrisināt," teica Ozols. Viņaprāt, padomi vajadzēja izveidot jau senāk.
Pēc viņa teiktā, ļoti bieži projekta likteni izšķir ne tikai pašvaldība vai uzņēmumi, kas veido pieslēgumus, bet gan apstākļu kopums un ļoti ātra un precīza atbilde. Nesniedzot šādu atbildi, Latvija bieži zaudējusi projektus, bet tagad šāda situācija nebūtu iespējama, uzskata Ozols.
Padomei jāsanāk reizi ceturksnī, taču sēdes notiek biežāk - reizi mēnesī pusotrā, jo neatliekamo jautājumu apjoms turpina nevis mazināties, bet augt, teica Ozols un piebilda, ka arī uzņēmumi ir sajutuši "garšu".
Arī Dombrovskis teica, ka padome ir gan atrisinājusi konkrētas problēmas, gan uz konkrētu piemēru pamata atrisināti kādi sistēmiski jautājumi, piemēram, par elektrības pieslēgumiem, ļaujot tos veikt arī ceļu joslās.
Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju padome tika izveidota 2010.gadā ar mērķi koordinēt sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, infrastruktūras uzņēmumiem, speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārvaldēm, pašvaldību infrastruktūras uzņēmumiem, nodrošinot problēmjautājumu risināšanu, lai veicinātu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu. Padomes vadītājs ir Ministru prezidents, viņa vietnieks ir ekonomikas ministrs. Padomes sastāvā ir iekļauts finanšu, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, zemkopības, kā arī ārlietu ministrs.
