VID Alkohola aprites dati liecina, ka 2012. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem (neskaitot alu) pastāvīgi palielinās. To lielā mērā veicina pakāpeniskais, bet stabilais legālā alkohola patēriņa kāpums – 2012.gadā legālo alkoholisko dzērienu realizācijas rādītāji ir par 5% augstāki nekā 2011.gadā. 

2012.gadā par alkoholiskajiem dzērieniem (neskaitot alu) kopumā iekasēti 82,86 milj. latu un tas ir par 2,85 miljoniem latu vairāk nekā 2011.gadā.

Pēc VID Alkohola aprites datiem 2012.gadā legālajam patēriņam Latvijā nodoti 4972 tūkst. dekalitri (turpmāk – dal) alkoholisko dzērienu, kas par 4% vairāk nekā 2011.gadā. 

Kopējā patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu struktūrā 2012.gadā vislielāko īpatsvaru (75,6%) sastāda alus, degvīna un pārējo „spirtoto” dzērienu (t.i., pārējo alkoholisko dzērienu) aizņem nepilnus 13%. Tomēr būtiski augstākās nodokļa likmes dēļ akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā šī grupa nosaka dominējošo lomu – 71%.

Kopumā realizācijai nodotā degvīna apjoms, salīdzinot ar 2011.gadu, ir nedaudz mazinājies (-7 897 dal jeb - 0,74%), toties konjakam un brendijam ir vērojams kāpums + 25 837 dal jeb +11,93%.

ARTA valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers, analizējot tirgus tendences, secina: „Pašlaik Latvijā ir nobremzēta nelegālā tirgus attīstība (kritums degvīnos, salīdzinot ar 2011.gadu ir tikai 0,74%). Lielu pieaugumu litros veido stiprinātie vīni, kokteiļi un sidri. Procentuāli pieaugums ir arī liķieriem, konjakiem un brendijiem. Diemžēl jākonstatē fakts, ka vairākums patērētāju dod priekšroku pēc iespējas lētākam un stiprākam alkoholam. Tātad – stipruma un cenas attiecībai.”

VID dati liecina, ka lielāko komersantu pēc patēriņam Latvijā nodotā alkoholisko dzērienu (neskaitot alu) apjoma 2012.gadā top 5 ir: AS Latvijas Balzams, AS Cēsu alus, SIA Liviko, SIA Latalko, SIA Altia Latvia.

Elīna VĪTIŅA