Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

14.03.2011

ANO Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) pārstāvis, profesors Muhwezi vērtē Latvijas un Kuldīgas tūrisma devīzes un dāvina krodziņam Ugandas naudaszīmi



Jau iepriekš minēts, ka 10.martā Kuldīgā ieradās Makereres Universitātes profesors Deus Kamunyu Muhwezi.

Viesojoties Latvijā divas nedēļas, profesors Deus Kamunyu Muhwezi iepazinies gan ar  Rīgu, Jelgavu, Jūrmalu, Siguldu, gan arī citām Latvijas pilsētām un tūrisma attīstības potenciālu.

Profesors vizītes laikā izteicās, ka Kuldīga ir ļoti spilgts latviskas pilsētas piemērs un tā noteikti iekļaujama visatraktīvāko tūrisma pilsētu sarakstā. Viņš teica: „Neilgajā laikā, ko pavadīju Kuldīgā, es sajutu latviskās tradīcijas un senatni, latvisku ēdienu. Visam, kas ir patiess un vēsturisks, ir vērtība, kura veidojusies gadsimtos nevis gados. Tas kopumā veido sajūtas, veido pilsētu ar dvēseli, ko nevar uztaisīt īsā laikā.”

Profesors bija ļoti apmierināts ar jaunizvēlēto Kuldīgas devīzi „Kuldīga – pilsēta ar dvēseli”. Viņš teica: „ Ja man jautā, vai šaij pilsētai ir dvēsele? Nešaubīgi atbildu, ka ir. Vairāk nekā citām, kuras esmu redzējis. Kuldīga dod man citādas pilsētas sajūtas. Te var just nopietnu tūrisma potenciālu, kuru veido spēcīgi tūrisma organizatori, kas visā ielikuši dvēseli. Ir svarīgi ieraudzīt, cik daudz ir paveikts 20 gados.”

Tā kā profesora specializācija ir galamērķu zīmolvedība (Destination Branding), tad viņam bija daudz sakāms par Kuldīgas zīmolu pēc vizītes. Viņš teica: „Mūsu dvēsele izpaužas mūsu dzīvē un sajūtās un tas ir tieši tas, ko šī pilsēta piedāvā, gadsimtu sajūtas, omulīgas mazas latviskas pilsētas sajūtas, nesteidzīgas ikdienas tradīcijas un tikums. Zīmolam ir jābūt dziļākam par vienkāršu nosaukumu un devīzi. Šo Kuldīgas devīzi var tulkot dziļāk un attīstīt to dziļāk un plašāk.

Tāpat profesors atzīmēja, ka šobrīd, kad arī Latvijai ir sava valsts tūrisma tēla devīze, ārkārtīgi svarīgi, lai tai veidotos sinerģija ar vietējo mazāko galamērķu devīzēm, kam ļoti labs piemērs ir Kuldīga. Ja valsts devīze ir „Izbaudi nesteidzoties”(Best enjoyed slowly”), tad šeit, Kuldīgā to var lieliski pārliecināties un piepildīt, jo patiešām, šeit ir nesteidzīga, bet latviska vide ar vietējo šarmu un sajūtām, kas veido dvēseli un papildina viens otru. Satrp lielajiem zīmoliem ir mazie zīmoli un katram ir sava galamērķa unikalitāte. Iespējams, latvieši paši to nenovērtē, bet galvenais jautājums vienmēr ceļotājam ir,- vai tas patīk? Vai man patīk šī vieta? Atbildē ir: Jā! Un šī devīze darbojas! Tāpat šajā devīzē par dvēseli var atrast līdzības anglisko vārdu „gars”(„Spirit”). Dvēsele ir cieši saistīta ar garu, ar radošumu, ar saknēm. Tūrisms ir viena no radošākajām nozarēm un tieši seit arī to var sajust. Šejienes cilvēki varbūt nav pārbagāti, bet acīmredzami veicinājis radošumu, jo neesmu dzirdējis par tik orģināliem tūrisma produktiem kā „Alekšupītes karnevāls”, „Baltijas velozvaniņu koris ar velopasākumu”, „Hercoga Jēkaba gadatirgus” ar mājdzīvniekiem un putniem, pārgājiens „ Lasās malā, bānis nākl!” utt. Katrā šajā aktivitātē ir dvēsele.

Vizītes laikā Profesors ar delegāciju no Biznesa augstskolas Turība, Zanes Kaugures vadībā apmeklēja Kuldīgas kā Eiropas izcilākā tūrisma galamērķa nominantu 2007.gadā atraktīvākās piesaistes un veiksmīgākos tūrisma uzņēmumus.

 

Interesantākie no tiem bija jauniešu viesnīca „Ventas rumba”, viesnīca „ Metropole” un viesnīca „ Kolonna”. Profesoram patika idejas, kā „ Ventas rumbā” vēsturiskajā vidē un ēkā iekārtota mūsdienīga viesnīca blakus Eiropas platākajam ūdenskritumam, Ventas rumba. Tāpat viņš bija patīkami pārsteigts par trīszvaigžņu viesnīcas „ Metropole” demokrātiskajām cenām, kur prezidenta numurs maksā tikai 70 LVL. Viņš atzīmēja, ka šī visnīca ir labais piemērs citām viesnīcām, jo šeit komforts, ko saņem viesis ir ievērojami augstāks par cenu līmeni, kas vienmēr ir pozitīvu emociju rezultāts klientam. Savukārt viesnīcā „ Kolonna” profesoru sajūsmināja dažas 70-to gadu arhitektūras detaļas, kuras bija veiksmīgi noslēptas, modernizējot viesnīcu. Profesors izteicās, ka, iespējams, ārzemju viesiem būtu interesantāk, ja šī viesnīca tiktu saglabāta ar ioepriekšējo t.s. „padomju” laika un stila interjeru.

Kad profesoram tika piedāvāts doties pusdienās, viņš izvēlējās tieši krodziņu „Stender’s”, jo viņaprāt tas ir unikāls apvienojums starp senu vēsturisku vācu arhitektūras ēku ar atjautīgi izveidotu snelaicīgu krodziņa interjeru, kur jūtama profesionāla arhitekta pieeja. Pusdienojot krodziņā, profesors ievēroja, ka pie bāra letes izveidota ārzemju valūtu kolekcija un nolēma uzdāvināt arī Ugandas 1000 šiliņu banknoti krodziņam.

  

Vēl ziņas

Starptautiskais Ziemassvētku ceļojums - lielākais starptautiskais labdarības pasākums Rīgā
Gruzijas vīns – garša, kas jāiepazīst pakāpeniski
Iedzīvotāji nodevuši pārstrādei vairāk nekā vienu tonnu pannu un katlu
Pasaules slavenākajā pavāru konkursā Bocuse d’Or Eiropa piedalījās Latvijas komanda
Trīs drosmīgie Maskavā: biznesa stundas no restorāniem, kuri atvērās krīzes laikā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts