Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

06.01.2016

Anna Medne: 2016. gada budžets ir haotiska grābstīšanās gar nodokļiem

Iesācies 2016. gads, un jauns gads nozīmē arī jaunā budžeta realizēšanu. Lai gan 2016. gada budžets nes virkni izmaiņu nodokļu sistēmā, tā veidošanās process, kā redzējām, saglābās nemainīgs – haotiska grābstīšanās gan nodokļiem, turklāt, par nodokļu izmaiņām netiek savlaicīgi izdebatēts ar nodokļu maksātāju intereses pārstāvošām organizācijām, bet gan par tām sabiedrībai kļūst zināms pēdējā brīdī pirms budžeta apstiprināšanas. 

Šobrīd esam starp 2007. un 2008. gadu
Lai gan ir jūtamas nelielas izmaiņas pozitīvajā virzienā, vērtējot 2016. gada plānus un prognozes, jāsaka, ka esam kaut kur starp 2007. un 2008. gada budžeta līmeni. Ir plānots budžeta deficīta samazinājums (pieļaujamais deficīts ir 1% no IKP), bet vēl jāskatās, kāds tas būs realitātē. 

Nodokļu maksātāji vairs netic solījumiem
Ja pievēršamies nepatīkamajām lietām, ko nes līdzi šī gada budžets, tad viennozīmīgi jāmin lēmums saglabāt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā, nesamazinot to uz 22%, kā tas bija nolemts iepriekš, kā arī peripetijas ap mikrouzņēmumu nodokli 2015. gada nogalē. Pietika ar vienu Saeimas sēdi, lai atceltu iepriekš iedzīvotāju ienākuma nodoklī likumā paredzēto likmes  samazinājumu – kā gan var gaidīt, ka nodokļu maksātāji pēc šādām situācijām vēl ticēs solītājam? 

Apgādājamo personu loka samazinājums smagi skars jaunās ģimenes 
Otrs nepatīkamais aspekts ir tāds, ka jaunajā budžetā ir samazināts to apgādājamo personu loks, par kurām nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot nodokļa atvieglojumu, t.i. par pilngadīgām un darba spējīgām personām, piemēram, par nestrādājošo laulāto. Vissmagāk tas skars jaunās ģimenes, īpaši, ja tajās ir vairāki bērni. Galvaspilsētā nav viegli atrast vietu bērnudārzā, attiecīgi jaunā māmiņa nevar atgriezties darbā, bet ar šo gadu viņa nebūs tiesīga arī iegūt apgādājamā statusu, kas radīs būtisku ietekmi uz šo ģimeņu budžetu. Ne visi jaunie vecāki var atļauties privātos bērnudārzus. Domāju, ka šīs izmaiņas radīs atskaņas arī demogrāfijā. Samazinājums apgādājamo personu lokā smagi skars arī reģionu iedzīvotājus – jāatceras, ka arī 200 km no Rīgas dzīvo ģimenes, un lielā daļā no tām ir tikai viens strādājošais. 

Nesagaidījām arī PVN samazinājumu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm
2016. gada budžetam bija jāatnes arī ilgi gaidītais PVN samazinājums pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – mēs esam viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav diferencētas PVN likmes pārtikai. Un pagaidām izskatās, ka arī nebūs! 
Jaunā budžeta nestās nodokļu izmaiņas liecina, ka Latvijas nodokļu sistēma ir sevi izsmēlusi un mums nepieciešama reforma. Pirmkārt, būtu jāievieš reāla diferencētā likme Iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN), jo pagaidām diferenciācija skar tikai neapliekamo minimumu, kas realizēsies ar gada nobīdi, pildot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju.

Jāpārdala IIN un UIN ieņēmumi
Jāveic izmaiņas to ieņēmumu sadalījumā, kas tiek iegūti no Uzņēmumu ienākumu nodokļa, respektīvi, šobrīd ieņēmumi 100% apjomā nonāk valsts pamatbudžetā, tas nemudina pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību. Ja vismaz daļa no UIN nonāktu pašas pašvaldības budžetā, tās būtu ieinteresētas veicināt vietējo uzņēmējdarbību. Šobrīd pašvaldības cenšas sakārtot infrastruktūru, t.sk. transportu virzienā uz Rīgu, lai tās kasē ieripotu vismaz IIN ieņēmumi no tiem iedzīvotājiem, kuri ir deklarēti attiecīgajā pašvaldībā. 

Atbilstoši šīm izmaiņām, jāmaina arī IIN ieņēmumu sadalījums pa budžetiem (šobrīd 20% no ieņēmumiem nonāk valsts budžetā, bet 80% - pašvaldībām), lai nodrošinātu līdzsvaru starp valsts un pašvaldības budžetu.

2016. gadā – aizsardzības budžets 
2016. gada budžets nav būtisku reformu budžets – tajā uzsvars likts uz aizsardzību un pamatoti! Aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām, un tā maksā dārgi! Lieli finansiālie ieguldījumi nepieciešama kaut vai valsts robežas sakārtošanai, turklāt, ja paši neieguldīsim savas valsts aizsardzībā, nesaņemsim atbalstu arī no starptautiskajām institūcijām.

Jācer, ka nākamie budžeti nesīs sev līdzi vairāk pozitīvo pārmaiņu tieši nodokļu maksātājiem un nākotnē Latvijā būs arī kāda institūcija, kas aizstāvēs nodokļu maksātāju – fizisku personu intereses. Šobrīd par to rūpējas tikai VID, taču šī iestāde seko līdzi vienīgi tam, lai nodokļu aprēķināšana un ieturēšana iedzīvotājiem notiktu likuma robežās. 
 
Autors: Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne

  

Vēl ziņas

Rudens ražas svētki 23. septembrī
Finanses. Plāno palielināt nodokļus ātro kredītu aizdevējiem
airBaltic iekšzemes reiss starp Rīgu un Liepāju būs arī ziemā
Vai mencas un reņģes būs pietiekami
“Jaunpils pienotavas” produkti ir pieprasīti gan vietējā, gan eksporta tirgos


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts