Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

22.04.2020

Aktuālā situācija lauku tūrisma nozarē


Pēdējās nedēļas laikā Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs aptaujāja lauku tūrisma uzņēmējus par šī brīža situāciju un prognozēm vasarai. Pretēji medijos lasāmai Finanšu ministra valdības sēdē sniegtajai informācijai par to, ka "Lauku tūrismā šovasar viss ir aizsists, asociācijas biedri informē, ka rezervācijas tiek atceltas lavīnveidīgi un ienākumi krītas par 80-100%. Pastāv risks, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot.

Krīzes situācija ietekmē gan sabiedrības, gan tūrisma uzņēmēju reakcijas, kam pamatā nereti ir bailes gan par savu veselību un drošību, gan vienkārši izdzīvošanu, zaudējot ienākumus. Aptaujājot uzņēmējus, redzams, ka kopumā nozares darbība šobrīd ir paralizēta. Iezīmējas vairāki procesi krīzes laikā. 

Lauku tūrisma mītņu rezervācijas:
- Daļai saimniecību rezervācijas apstājušās par 80 - 100%. Tiek atceltas jau veiktās rezervācijas, jaunas neienāk.
- Tiek atceltas visas grupu pasākumu rezervācijas – kāzas, korporatīvie pasākumi, semināri, nometnes, utt.
- Dažām saimniecībām vasaras rezervācijas no vietējiem un tuvējo ārvalstu klientiem pagaidām ir spēkā, klienti nogaida.
- Saimnieki saņem jaunus informācijas pieprasījumus no vietējiem, dažkārt arī ārvalstu tūristiem, uz vasaras mēnešiem, īpaši brīvdienu mājām, bet tās vēl nav rezervācijas. 

Uzņēmēju situācija un rīcības modeļi, atkarībā no iespējām:
-darbība pilnībā apstājusies pieprasījuma trūkuma dēļ;
-slēgts uz noteiktu laiku drošības apsvērumu dēļ;
-turpina strādāt, samazinot pakalpojumu apjomus (piemēram, slēdz viesnīcu un restorānu, darbību turpina atsevišķas kempinga mājas, brīvdienu mājas uzņēmumā);
-piesardzības nolūkos uzņem tikai ģimenes / ilgtermiņa klientus, ievērojot pulcēšanās aizliegumu;
-uzņem klientus ar lielākiem starplaikiem (24 stundas – 3 dienas), lai pagūtu iztīrīt un dezinficēt telpas, neuzņem vienlaicīgi vairākus klientus (grupas, pārus, utt.), lai viesi justos droši un nebūtu saskarsmes ar citiem viesiem;
-uzņēmums tiek pārdots, jo darbība apstājusies;
-saimnieki ir nogaidīšanas režīmā un, kamēr nav klientu, turpina iesāktos uzlabošanas darbus, lai sagatavotu uzņēmumu jaunai sezonai un klientu plūsmai.

Risināmās problēmas uzņēmumu darbības saglabāšanai
-Kredītsaistības
Bankas piekrīt kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai uz noteiktu laiku, taču procentu maksājumi netiek atlikti. Saimnieki ir spiesti ņemt kredītu uzņēmuma darbības uzturēšanai (algas, apkure, elektrība, u.c. saimnieciskie izdevumi). Taču tās ir tikai papildus kredīta saistības, atbīdītas uz vēlāku laiku, vēl vairāk palielinot slogu nākotnē. Saimnieki uzskata, ka lauku tūrisma uzņēmējiem jāpiešķir dotācija kredīta procentu apmaksai uz krīzes laiku.
- Uzkrājumu trūkums
Saimnieki ik gadu rēķinās ar ienākumu samazināšanos ziemas mēnešos un ar plānotajiem ienākumiem aktīvajā sezonā, veidojot uzkrājumus ziemai. Šobrīd uzkrājumi ir iztērēti, taču plānoto jauno ienākumu nebūs. Papildus, daudzi uzņēmēji ir spiesti atmaksāt klientu iemaksas par apstiprinātajām rezervācijām, kuras šobrīd tiek atceltas. Ir uzņēmumi, kuriem šādā situācijā nav iespēju turpināt darbību.
- Darbaspēks
Darbinieki ir atvaļinājumā vai tiek atlaisti, jo pēc ziemas sezonas nav uzkrājumu darbaspēka uzturēšanai. Ja atsāksies sezona, trūks darbinieku, jo aizgājušie būs atraduši jaunus darbus un būs grūtības kvalitatīvi sagatavot tūristu mītnes viesu uzņemšanai. 

Secinājumi:
- Situāciju daļēji atvieglo dīkstāves pabalsti, taču ne visi kvalificējas to saņemšanai, piemēram, ja izvēlas strādāt nepilnu laiku vai nepilnā apjomā. Šeit būtu nepieciešami daļējas dīkstāves pabalsti. Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldībām vajadzētu pieļaut nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus ne tikai krīzes laikā, bet arī kādu laiku pēc tās, lai dotu iespēju atkopties.

- Kopumā saimnieki paredz, ka ārvalstu klientu šovasar nebūs, bet cer uz ierobežojumu atcelšanu iespējami drīz un uz vietējā tūrisma atjaunošanos vasaras sezonā.

- Ir nepieciešami steidzami atbalsta pasākumi vietējā tūrisma veicināšanai, lai saglabātu lauku tūrisma uzņēmējdarbību un Latviju kā kvalitatīvu tūrisma galamērķi.

Priekšlikumi atbalstam:
1.Tūrismam ir nepieciešama speciāla, atsevišķa valsts atbalsta programma, kurā ietverta arī lauku tūrisma uzņēmējdarbības specifika. Tiešs atbalsts maziem un vidējiem tūrisma uzņēmumiem (izmitināšanas, ēdināšanas, tūrisma uzņēmumiem un tūrisma objektiem) un mikrouzņēmumiem, kas sniedz dažādus tūrisma pakalpojumus, nosakot atbalsta summu vienam uzņēmumam atkarībā no uzņēmuma darbības jomas, lieluma, zaudētā apgrozījuma apjoma. Atbalsta – neatmaksājama granta jeb kompensācijas apjoms būtu pietiekams 75% apmērā no iepriekšējo gadu apgrozījuma. 
2.Atsevišķa atbalsta programma krīzes ierobežojumu dēļ nenotikušo pasākumu zaudējumu kompensēšanai.  
3.Kredītu brīvdienas bez nosacījumiem, ar aizliegumu piemērot jebkādus kredīta līguma grozījumus, kas pasliktinātu kredītņēmēja stāvokli.
4.Visaptveroša, kvalitatīva iekšējā tūrisma veicināšanas kampaņa.
5.Dīkstāves pabalstu kritēriju pārskatīšana, jo šobrīd jo ļoti daudz tūrisma uzņēmumi nekvalificējas dīkstāves pabalsta saņemšanai.
6.Pēc iespējas ātrāka strikto ierobežojumu mīkstināšana pasākumiem brīvdabā, kur uzņēmējs var nodrošināt distancēšanās iespējas.

Atbalsta pasākumu mērķi:
1. Saglabāt mazos uzņēmumus un nodrošināt to pastāvēšanu līdz iespējai atsākt darbību pēc krīzes.
2. Nodrošināt Latvijas mazo tūrisma uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstu uzņēmējiem.


Asnāte Ziemele, 
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs

  

Vēl ziņas

Vīna gatavošana Kvevros – tradīcija izkopta jau 8000 gadus
Uz Ziemassvētkiem laiž klajā īpašu Rīgas Melno Balzamu ar šokolādes un piparmētru garšu
Eksperti: Latvijā būtu jāveicina bioloģiskās pārtikas ražošana un patēriņš
Birštonas kūrorts karantīnas laikā piedāvā apvienot attālināto darbu un atpūtu
Liepājas uzņēmums “Tiamo grupa” atver vēl vienu Čili Pizza Rīgā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts