2019. gada 12. novembrī notika ikgadējā kultūras zīmes Latviskais Mantojums komisijas sēde, kurā, piedaloties kultūras, vēstures un tūrisma ekspertiem, zīme tika piešķirta 11 lauku tūrisma uzņēmumiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. 

Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc Lauku ceļotāja iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Latviskā mantojuma zīmi saņem naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekcijas, prasmju un arodu zinātāji (maizes cepēji, audēji, bitenieki, keramiķi, kalēji, pirtnieki, jumtu licēji, teicēji, dziesminieki, u.c.). Zīmes uzdevums ir popularizēt un saglabāt kultūras mantojumu, to aktīvi lietojot un darot saprotamu apmeklētājam.

Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 113 saimniecības visā Latvijā. Ar visām “Latviskā mantojuma” saimniecībām varat iepazīties “Lauku ceļotāja” mājas lapā: https://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage.

Šī gada saņēmējiem zīme tiks pasniegta š.g. 9. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, seminārā "Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus". Uzņēmējiem to pasniegs Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis un Latvijas Pašvaldību savienības  priekšsēdis Gints Kaminskis, klātesot zīmes komisijai, Lauku ceļotāja valdes priekšsēdētājai Asnātei Ziemelei un zīmes saņēmēju draugiem, radiem un atbalstītājiem.

Kultūras zīmes Latviskais mantojums 2019. gada saņēmēji un par ko tā saņemta:

1.Radošā māja Latvietes pūrs, Lielvārdes novads, par tradicionālo rokdarbu prasmju saglabāšanu un tālāknodošanu.

Radošajā mājā, kas atrodas Lielvārdē, ikviens var apgūt praktiskās iemaņas dažādos rokdarbu veidos – adīšanā, tamborēšanā, izšūšanā, aušanā, kā arī tautas tērpa darināšanā. Radošās mājas dvēsele ir Aivita Heniņa, kas organizē apmācības, vada praktiskas nodarbības, iesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārvalstu tūristus.

2.SIA Latvijas ķiploks, Raunas novads, par vietējās ķiploku šķirnes audzēšanu un daudzināšanu.

Raunas Saulītēs ķiplokus audzē jau 9 gadus. Apmeklētājiem atvērts ir saimniecības veikals, kur var noklausīties stāstījumu par ķiploka vēsturi Latvijā un audzēšanas īpatnībām, kā arī var iegādāties šeit ražotos produktus – ķiploku tēju ar ingveru, ķiploku pulveri bez sāls, ķiploku pesto, graudziņus u.c. produktus.

3.Z/s Ozoliņi, zīmols Lauku tējas Amatas novads, par zāļu tēju vākšanas latviskās tradīcijas uzturēšanu un daudzināšanu.

Šī ir Latvijā viena no pirmajām vietām, kur pēc neatkarības atjaunošanas saimniece Brigita Lūkina sāka ražot tējas, izmantojot Latvijas savvaļas un dārzā audzētos augus. Tagad jau vairāk kā 17 gadus zīmols Lauku tēja ir atrodama visas Latvijas veikalu plauktos. Saimnieki organizē seminārus un tēju darbnīcas. Tūristi var aplūkot saimniecību, noklausīties stāstījumu par tēju veselīgo ietekmi un iegādāties šeit saražoto produkciju.

4.Atpūtas komplekss Sauleskalns, Ropažu novads, par latvisko tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu.

Sauleskalns atrodas netālu no Rīgas – Ropažu novadā, Lielās Juglas stāvo krastu ieskauts. Saimnieki kopj latviskās tradīcijas un dalās savās zināšanās ar apmeklētājiem, starp kuriem nozīmīga daļa ir skolēni. Sauleskalnā ir izveidota Saules taka, kas iepazīstina ar astoņām latviskām gadskārtām, te var piedalīties radošās darbnīcās, gatavot maskas, apmeklēt kulinārijas meistarklases un degustācijas.

5.Etnogrāfiskā sēta Ielīcas, Valkas novads, par latviskās sētas saglabāšanu.

Ielīcas atrodas pašā Latvijas un Igaunijas pierobežā, netālu no Valkas. Šobrīd Latvijā tā ir vienīgā sēta ar Latvijas laukiem raksturīgajām ēkām, kas parāda vismaz 300 gadus ilgu ēku celtniecības vēstures posmu. Šeit ir iespējams pārnakšņot, apskatīt ēkas un to iekšpusi, uzzinot par to celtniecības tradīcijām un izmantošanu. Ielīcās uzņemta slavenā latviešu filma “Pūt vējiņi”, kā arī citas zināmas filmas.

6.Lauku māja Ķempēni, Burtnieku novads, par tradicionālo saimniekošanu – aitkopību - un latviskās lauku sētas uzturēšanu.

Arī Ķempēni atrodas Latvijas – Igaunijas pierobežā. Saimnieki ne tikai saglabājuši 1890. g. celto ēku, bet arī kopju un uztur Latvijas tumšgalvas aitas kā vēsturisko Latvijas aitu šķirni. Apmeklētājiem te piedāvā naktsmītnes un iepazīt aitu ganāmpulku.

7.Brīvdienu māja Piekūni, Madonas novads, par latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu.

Piekūni meklējami Gaiziņkalna pievārtē. Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām.

8.Lauku maizes ceptuve Ievlejas, Pāvilostas novads, par maizes cepšanas latviskās tradīcijas uzturēšanu un daudzināšanu.

Ievlejās jau ir senas maizes cepšanas tradīcijas. Saimniece ar malku kurinātā klona krāsnī cep rudzu saldskābo maizi, kurai tuvākā un tālākā apkaimē ir daudz piekritēju. Ceptuve ir atvērta apmeklētājiem. Īpaši to iecienījušas skolu ekskursijas. Apmeklētāji var paši piedalīties kukulīša veidošanā, apskatīt muzeju un iepazīt maizes cepšanas tradīcijas ar mīklu, tautasdziesmu un dažādu spēļu palīdzību. Izmanto pašu saimniecībā ražotos graudus.

9.Z/s Turaidas, Durbes novads, par tradicionālo amata prasmju – zedeņu žoga pīšana uzturēšanu un daudzināšanu.

Bioloģiskā saimniecība, kur līdztekus tēju un medus ražošanai saimnieki saglabājuši senu amatniecības tradīciju – žogu pīšanu. Kā izejmateriālu izmanto kārklus, kas aug lauku un grāvmalās. Saimnieki apmeklētājiem rāda – kā veidot zedeņu žogus, organizējot meistarklases. Saimnieces Zigrīdas pītais žogs ir apskatāms arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

10.Ribbes dzirnavas atpūtas kompleksā Rožmalas, Bauskas novads, par Graudu ceļš izstrādi un daudzināšanu.

Izglītojošā ekspozīcija atrodas 19. gs. sešdesmito gadu beigās celtajās vējdzirnavās. Tā iepazīstina ar Latvijas graudu audzēšanas un pārstrādes tradīcijām, vienlaikus uzturot Latvijā vienīgās, tik labā tehniskā stāvoklī esošās vējdzirnavas. Apmeklētāji var gida pavadībā iepazīt dzirnavas un piedalīties pīrāgu cepšanā.

11.Mazmežotnes muiža, Bauskas novads, par cukurbiešu audzēšanas un pārstrādes tradīcijas izzināšanu un daudzināšanu.

Atjaunotajā Mazmežotnes muižā ir senas cukurbiešu audzēšanas tradīcijas jau no grāfa Līvena laikiem, kas turpinātas arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Īpašnieki vienā no muižas ēkām ir iekārtojuši modernu un interaktīvu ekspozīciju, kas stāsta un rāda cukurbiešu audzēšanas vēsturi Latvijā. Ekspozīcija pieejama ikvienam interesentam.

Kultūras zīmes Latviskais mantojums 9. decembrī tiks pasniegtas semināra "Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus" ietvaros.

Seminārs tiek organizēts un līdzfinansēts Igaunijas-Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” ietvaros.

Semināra organizatori: LLTA "Lauku ceļotājs" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Šī ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.