Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

12.07.2011

Ģenētiski modificēta pārtika - cik bīstama?

Ģenētiski modificēta pārtika ir jebkāda veida ēdieni, kuriem izdarītas pārmaiņas to DNS informācijā. Šīs izmaiņas veic cilvēki, dabā nekad tā nenotiek.

Ir dabiski, ka visi organismi ar laiku mainās, vai nu tā ir ļoti pakāpeniska, vai relatīvi strauja izmaiņa, kas radusies mutācijas, radiācijas vai citu vides faktoru ietekmē, un parasti padara organismu stiprāku.

Ar ģenētiski modificētu pārtiku, iejaucoties mūsdienu tehnoloģijām, pārmaiņas notiek nedabiski. Konkrēti gēni no produkta tiek izņemti un tā vietā ievietoti kādi citi.

ĢM produkti pirmo reizi tika iepazīstināti ar sabiedrību 1990. gadā. Sākumā tās bija sojas pupiņas, kukurūza, rapši, kokvilnas sēklu eļļa. Arī dzīvnieku valsts produkti ar laiku tika attīstīti, tomēr ar 2010. gada jūliju, tie tika izņemti no tirgus.

Pirmais komerciāli audzētais produkts bija tomāts, kurš nogatavojās, nekļūstot mīksts. Tas gan nespēja konkurēt tirgū, jo tā cena bija ievērojami augstāka nekā parastajiem tomātiem. 1996. gadā Eiropā nonāca ģenētiski modificēta tomātu pasta, kas kļuva pieprasīta un pierādīja, ka cilvēki ir gatavi pieņemt jauno pārtikas ražošanas veidu.

ĢM pārtikas teorija un pamatojums ir šāds: ja cilvēks spēj manipulēt ar dabu un ražot ēdienu, kas ir it kā labāks priekš mums, tad rezultāts attaisno šaubīgos līdzekļus un mēs varēsim daudz iegūt no šāda veida pārtikas.

Lai nu kā, tomēr pētījumi rāda, ka ĢM ēdieni ir mazāk vērtīgi uzturvielu ziņā un var būt lietošanā kaitīgi. Laboratorijas žurkām, kuras barotas ar ĢM pārtiku, vēdera dobumā atklāja vairākus bojājumus, kā arī problēmas ar zarnu traktu. ĢMP lietošanas iespaidā ir atklāti aknu, nieru un sirds bojājumi zīdītājiem.

Ģenētiski modificējot produktu, tie zaudē daudzas vērtīgas vielas, kā kalciju, dzelzi, fosforu, vitamīnus. Pētījumi rāda, ka šīs vielas daudzumā vairāku desmitu gadu laikā pakāpeniski samazinās gan augļos, gan dārzeņos.

ĢM produktu priekšrocības ir to uzlabotās spējas, piemēram, neuzņemt slimības, aizsargāties no parazītiem, izaugt un nogatavoties ievērojami ātrāk, lielumā pārspēt dabiskos produktus, izskatīties vizuāli pievilcīgāk.

Lai gan ir skaidrs, ka pasaulē pastāv pārtikas apgādes problēma, jautājums paliek, vai ĢMP spēs to atrisināt un vai tā vispār ir pareizā pieeja, jo daudzi zinātnieki apgalvo, ka pasaulē pārtikas pietiek, taču tā netiek efektīgi sadalīta, ka tas ir politikas jautājums.

ĢM pārtikas jautājums ir ļoti strīdīgs, jo nav kļuvis skaidrs, kāds īsti ir tās efekts uz cilvēka organismu laika gaitā. Tajā pašā laikā tās izplatība pieaug. Kā rāda statistika, Eiropā ģenētiski modificēto produktu īpatsvars nav tik ievērojams kā ASV, tomēr tas pakāpeniski pieaug. Vairākas valstis, kā Francija, Zambija, Ungārija, ir aizliegušas atsevišķu ĢM produktu izplatību savā teritorijā.

Nākotnes plāni
Nākotnē plānots ieviest banānus, kas sevī ietver vakcīnas pret slimībām, kā Hepatīts B, zivis, kas izaug ievērojami ātrāk, augļu un riekstu koki, kas dod ražu vairākus gadus ātrāk, augi, no kuriem iegūt jaunus, unikālus materiālus.

  

Saistītie raksti

Ekovirtuve – veselīga un Latvijā audzēta pārtika
Ko Ziemassvētkos galdā ceļ citās valstīs
Atsvaidzinošs gardums - vasaras laša salāti Džemija Olivera gaumē, recepte
Akreditētā Rīgas Ekonomikas un Biznesa skola piedāvā apgūt aktuālas profesijas
Kā savus brīvdienu našķus padarīt karstākus


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts