Dārzos izauguši pirmie salāti un redīsi, siltumnīcās dārzeņu audzētājiem jau ir gatavi gurķi, tirgū parādās zemenes...

Augļi un dārzeņi ir viena no ikdienas ēdienkartes būtiskākajām sastāvdaļām. Dārzeņi un augļi nodrošina būtiskāko vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu, bet satur maz tauku un kaloriju, ir veselīgi un būtiski pilnveido un dažādo ikdienas uzturu. Ēdienkartē priekšroka būtu jādod svaigiem, veseliem vai sagrieztiem dārzeņiem un augļiem, nevis sulām, jo tajās ir maz vai vispār nav šķiedrvielu. Turklāt, ir labi šai laikā, kad pašiem mazdārziņos sāk nākt pirmā raža, lietot pašmāju dārzeņus un augļus.

Augļos un dārzeņos esošie antioksidanti aizsargā organisma šūnas no brīvo radikāļu ietekmes. Antioksidantu īpašības piemīt A, C, E vitamīniem, beta karotīnam, selēnam, cinkam, mangānam. Antioksidantus var uzņemt, ēdot burkānus, tomātus, citrusaugļus, vīnogas, spinātus, salātus, kāpostus, sīpolus, ķiplokus.

Ēdot dārzeņus un augļus – ap 500 gramus dienā -, ikdienas ir iespējams uzņemt nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu dienas devu.

Dārzeņus un augļus uz svētku galda var servēt gan sagrieztus ar dažādām mērcēm vai bez tās.  Augļus, ogas un dārzeņus var pasniegt, dekoratīvi savērtus uz stienīšiem (irbulīšiem). Šajā nolūkā var izmantot plastmasas, koka, nerūsējoša metāla un citu stienīšus. Tāpat augļus var servēt arī nesagrieztus, taču šai gadījumā ir nepieciešami nazīši un šķīvīši, lai ar augli varētu tikt galā.

Ik dienu varam sākt ar augli vai dārzeni vai arī sulas glāzi, papildinot brokastis ar vitamīnu devu. Dažādi sautējumi un zupas būs veselīga izvēle gan pusdienām, gan vakariņām.

Lai maltīte būtu veselīgāka, salātiem un sautējumiem var izmantot olīveļļu, nevis krējumu vai majonēzi. Garšas buķetes papildināšanai izmantojiet garšvielas, kā arī radoši papildiniet dārzeņu ēdienus ar rīvētu sieru, diedzētiem graudiem, sēkliņām.


Ilze Mežniece