Valdība ir uzsākusi izstrādāt jauno nodokļu politiku, un medijos jau ir parādījušās pirmās ziņas par tās iecerēm. Cita starpā - arī par nodomu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Tomēr informācija, ka samazinājums vismaz sākumā varētu attiekties ne jau uz visu pārtiku, bet gan tikai uz dārzeņiem un augļiem, raisa neizpratni un drīzāk izskatās pēc skaļa propagandas pasākuma pirms vēlēšanām, kas kopējo situāciju diemžēl būtiski neietekmēs.

Neapšaubāmi, ka lēmums par PVN likmes samazināšanu pārtikai ir sen gaidīts un nepieciešams. Tas palielinātu iedzīvotāju, īpaši jau to trūcīgākās daļas pirktspēju, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī sniegtu jūtamu atbalstu vietējiem ražotājiem. Bet, protams, pie noteikuma, ja tas ir pamatots lēmums. Diemžēl jau tagad ir virkne komentāru, kas liek domāt, ka publiski izteiktā iecere ir veids kā manipulēt ar partiju popularitātes reitingiem. 

Realitāte ir tāda, ka iedzīvotāju patēriņā nevis augļi un dārzeņi, bet gan tieši gaļa un gaļas izstrādājumi ir lielākā pārtikas produktu grupa. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka mēnesī viens mājsaimniecības loceklis par gaļu iztērē 18.63 EUR, kas veido 24 procentus no visiem izdevumiem par pārtiku (mēnesī par pārtiku viens cilvēks vidēji izdod 77.95 EUR). 

Jāatzīmē arī, ka gaļas ražošana un gaļas pārstrāde Latvijas pārtikas nozarē ir otrais lielākais segments (18 procenti no visas pārtikas ražošanas), kamēr dārzeņu un augļu pārstrāde veido tikai 5,4 procentus. Ja nekas netiks darīts, šī situācija diemžēl var mainīties uz slikto pusi. 

Gaļas nozare jau tā Latvijā pašlaik pārdzīvo ne tos vieglākos laikus. Krievijas sankciju dēļ patlaban Latvijas gaļas industrija turas tikai uz iekšējo patēriņu.Pēc CSP datiem iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par aptuveni 16 tūkstošiem, kas ir reāls drauds gaļas pārstrādes pastāvēšanai Latvijā. Tas nozīmē apgrozījuma samazinājumu pārtikas produktiem mazumtirdzniecībā par apmēram 15 000 000 EUR. Patēriņa kritums gaļai ir visbūtiskākais – 4 kilogrami uz iedzīvotāju. 

Diemžēl lielā daļā gadījumu vietējie Latvijas uzņēmumi nav konkurētspējīgi pat Baltijas ietvaros. Situāciju labāku neparada arī Āfrikas cūku mēra nepielūdzamā izplatība. 

Tāpat jānorāda arī vispārzināmais – ka gaļa un gaļas produkti ir viens no pilnīgākajiem dzelzs, olbaltumvielu, aminoskābju, B12, olbaltumvielu avotiem ikdienas uzturā.

Tādēļ gluži likumsakarīgi reformas būtu sākt ar nodokļa samazināšanu gaļai.

Pirmkārt, gaļa atkal būtu pieejamāka iedzīvotājiem. Piemēram, 2008. gadā gaļas patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji bija 72,5 kilogrami, bet patlaban tas ir sarucis līdz 58 kilogramiem. Patlaban tikai piecās no divdesmit astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm (Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Dānijā) pārtikai nav samazināts PVN.Tai pašā laikā Latvijā ir trešais zemākais neto algu līmenis ES – 615 eiro. Savukārt tādās valstīs kā Vācija, Nīderlande un Austrija, kur algas ir vairāk nekā trīs reizes lielākas, PVN ir ievērojami zemāks (7% Vācijā, 6% Nīderlandē un 10% Austrijā).Šie dati tikai vēl vienu reizi uzskatāmi parāda, cik neatbilstoši realitātei ir mūsu valdības pieņemtie lēmumi, „piespiežot” iedzīvotājus uz ceļiem rēķinu, nodokļu un citu slogu priekšā.

Otrkārt, būtu jūtams stimuls ražošanas attīstībai. Par to liecina, piemēram, Rumānijas un Ungārijas pozitīvā pieredze. Rumānija 2015. gada jūnijā samazināja PVN gaļai no 24 uz 9 procentiem, kā rezultātā panāca arī ēnu ekonomikas samazināšanos, patēriņa palielināšanos un pozitīvas tendences gaļas pārstrādes uzņēmumu attīstībā.

Visbeidzot jānorāda, ka mūsdienās valstu ekonomikas, tajā skaitā mazumtirdzniecības sektori ir cieši saistīti. Cilvēki brauc iepirkties tur, kur attiecīgais produkts ir lētāks. Mēs redzam, ka, piemēram, Igaunijas iedzīvotāji pērk alkoholiskos dzērienus Latvijā, kas mūsu valsts budžetam pērn devis 8,5 miljonus EUR. Kāpēc līdzīgi nevarētu būt arī ar gaļu? Nebūsim naivi, ne jau pēc lētiem dārzeņiem kaimiņvalstu iedzīvotāji brauks uz Latviju.

Domāju, ka šie argumenti uzskatāmi parāda nepieciešamību Latvijā samazināt PVN gaļas un gaļas produktiem no 21% uz 9%. Tiešām jācer, ka labā griba nepaliks tikai partiju priekšvēlēšanu solījumu līmenī.

Viedokļa autors ir „HKScan Latvia” pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš.