Latvijas maizes tirgus ir stabilizējies: turpina pieaugt pieprasījums pēc maizes ar augstu pievienoto vērtību, neliels pieaugums vērojams arī tradicionālajos maizes segmentos, izņemot saldskābmaizi, kur kritums ir bijis aptuveni 5%. Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pieprasījums pēc maizes ar augstāku pievienoto vērtību turpina pieaugt, savukārt pieprasījums pēc tradicionālās maizes, atšķirībā no Latvijas, ir samazinājies.   

Saskaņā ar tirgus analītiķu Nielsen datiem, kopumā Baltijas maizes tirgū vērojama neliela lejupslīde, aptuveni par 1%. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās, vienlaikus palielinoties viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvaram. Mainās arī ēšanas paradumi – pircēji pievērš vairāk uzmanības kvalitātei un veselīgumam, izvēloties iegādāties mazāk, bet augstvērtīgāku maizi. 

“Inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā pircēji novērtē inovācijas arī tradicionālajos maizes segmentos, piemēram, baltmaižu segmentā, kur pēc vairāku gadu lejupslīdes, redzam nelielu pieaugumu, aptuveni par 2%. Pētījums rāda, ka galvenais iemesls ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei - Kefīra baltmaizei. Kopumā nostabilizējies tirgus rāda, ka pircēji Latvijā novērtē augstu kvalitāti un uzturvērtību, kas ir svarīgāki argumenti par cenu”, komentē Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors Mindaugas Snarskis.

Visstraujāk audzis pieprasījums pēc maizes ar augstu pievienoto vērtību – pircēji arvien vairāk izvēlas maiznieku piedāvātās jaunās maizes – kviešu un rudzu maizes ar graudiem sēklām un citām veselīgām sastāvdaļām receptūrās, kā arī mazākus formātus. 

Nielsen pētījums parāda, ka, pašreiz aptuveni 36% no kopējā Latvijas maizes tirgus sastāda maize ar augstu pievienoto vērtību un tas ir pieaugums par 1%, salīdzinot ar iepriekšējos gadu. Visstraujākais kāpums ir bijis rudzu porciju maižu segmentā (+36%), pircējiem dodot priekšroku mazākam iepakojumam un augstvērtīgam sastāvam. Otrs lielākais pieaugums ir bijis kviešu formas maižu segmentā (+11%), kur, lielu pircēju atsaucību guvušas jaunas, mazākas formas maizes.

“Salīdzinot Baltijas valstu maizes tirgus redzam, ka, lai arī Latvijā pieprasījums maizei ar augstu pievienoto vērtību turpina augt, atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Tur maizes ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars kopējā tirgū ir attiecīgi 54% un 40%, kamēr Latvijā - 36%. Vienlaikus jāatzīst, ka straujākā izaugsme pēdējā gada laikā šajos segmentos bijusi Latvijā”, atzīst Mindaugas Snarskis.

Saskaņā ar Nielsen datiem, pēdējo trīs analizēto mēnešu laikā (2017. gada marts, aprīlis, maijs) gandrīz puse jeb 49% no Baltijas valstīs pārdotajām jaunajām maizēm bija Fazer maizes. Līderpozīcijas Latvijā ieņēma trīs jaunās Fazer Dārzeņu maizes.

“Laiks kad pircējus varējām pārsteigt, pievienojot receptūrās citas sēklas vai graudus, ir pagātne. Šodiena un nākotne ir pilnīgi jauni risinājumi – formas un receptūras, kas atbalsta tādas tirgus tendences kā augsta uzturvērtība un ērtums. Mūsu mērķis ir turpināt strādāt šajā virzienā – to sagaida pircēji un tas ir maizes tirgus attīstības ceļš”, piebilst Mindaugas Snarskis.

Nielsen ievāktie tirgus dati ir par laika periodu no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada maijam, salīdzinot ar datiem periodā 2015. gada jūnijs – 2016. gada maijs. Pētījumā ir apkopota informācija par pārdoto iepakoto svaigo maizi mazumtirdzniecības tīklu veikalos Baltijā.

 Baiba Gulbe