Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

29.12.2017

Eksperts: gaļas patēriņš nākamajā gadā arvien pieaugs

Dati liecina, ka Latvijā pēdējo 15 gadu laikā arvien palielinājies gaļas patēriņš, un sagaidāms, ka arī nākamajā gadā iezīmēsies līdzīga tendence. Par līdzšinējo situāciju un nākotnes prognozēm gaļas tirgū stāsta Heino Lapiņš, uzņēmuma “HKScan Latvia” Pārdošanas direktors (uzņēmums Latvijā pārstāvēts ar zīmoliem “Rīgas Miesnieks”, “Rakvere”, “Tallegg” un “Jelgava”).

Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Latvijā gaļu ēdam vismazāk – proti, vidējais patēriņš uz vienu cilvēku 2016. gadā Latvijā bija 67,35 kg, savukārt Lietuvā, kur gaļa tiek patērēta visvairāk, tie ir 89 kilogrami uz vienu cilvēku, bet Igaunijā – 82,2 kilogrami. Līderes godā visās valstīs ierindojas cūkgaļa (2016. gadā vidēji viens iedzīvotājs Latvijā apēda 19 kilogramus cūkgaļas), bet otra populārākā visās Baltijas valstīs ir vistas gaļa, pēc kuras pieprasījums pēdējos gados ir audzis. Tas ir skaidrojams ar tās pieaugošo popularitāti un vērtīgajām uzturvielām, ko šī gaļa satur.

Svarīgi atzīmēt, ka tas, cik daudz gaļu patērējam, savā ziņā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī – šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, sākoties krīzei, gaļas patēriņš strauji samazinājās, savukārt, ekonomiskajiem rādītājiem uzlabojoties, pamazām auga arī pieprasījums pēc gaļas. 

Piemēram, 2016. gadā Latvijā gaļas patēriņš sasniedza augstāko rādītāju kopš 2009. gada (krīzes laiks) – jau minētos 67,35 kilogramus uz vienu cilvēku (taču pirmskrīzes laikā rādītājs bija gandrīz 72 kilogrami gaļas uz vienu cilvēku). Sagaidāms, ka šī pieauguma tendence saglabāsies arī turpmāk – kā viens no pamatojumiem ir šī labā ekonomiskā “pašsajūta” – jo vairāk pieaug cilvēku ienākumi, jo vairāk uzturā tiek lietota gaļa. 

Līdzīgi secinājumi izdarāmi, atskatoties arī uz laiku, kad Baltijas valstīs valūta tika nomainīta uz eiro. Piemēram, Igaunijā pēc valūtas nomaiņas cenas ”izskatījās” mazākas, līdz ar to arī gaļas produktu iegādes ziņā bija vērojams pacēlums. Savukārt Latvijā bija novērojams pretējais – līdz ar eiro ieviešanu cenas “izskatījās” augstākas, un attiecīgi arī gaļas produkti, kas ir viena no sabalansēta uztura pamatsastāvdaļām, tika iegādāti mazāk.

Raugoties uz dažādām produktu grupām, vērts atzīmēt, ka tieši gaļa ir viena no retajām produktu kategorijām, kuras patēriņš pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā ir pieaudzis. Salīdzinājumam – maizes patēriņš pēdējo 15 gadu laikā ir samazinājies gandrīz uz pusi, kas saistāms ar vispārējām tendencēm mūsu sabiedrībā – piemēram, populāro uzskatu, ka ēst baltmaizi ir kaitīgi.

Jāteic, ka, baltmaizes patēriņam rūkot, aug dažādu graudu, sēklu u.tml. maižu piedāvājums, jo cilvēki cenšas dzīvot un ēst veselīgāk, taču kopumā maize vienalga tiek ēsta daudz mazāk. Dati apliecina, ka pieprasījums gadu gaitā sarucis arī pēc zivīm, taču šajā gadījumā tas skaidrojams ar cilvēku vēlmi iegādāties augstākas kvalitātes preci, kas arī maksā dārgāk. 

Skatoties uz nākamo gadu, droši var teikt, ka esošās tendences būs novērojamas arī nākamgad – pieprasījums pēc gaļas arvien pieaugs, augstāku popularitāti iemantos arī vistas gaļa. Jau šogad bija novērojams straujš pieprasījuma kāpums ātri un ērti pagatavojamo produktu grupā (piemēram, nagetiem, kotletēm, gaļas bumbiņām), tāpat, salīdzinot ar pērno gadu, vairāk nekā divas reizes palielinājusies tieši cepeškrāsnī gatavojamo produktu iegāde – sagaidāms, ka arī nākamgad situācija būs līdzīga. 

Šī tendence liecina par to, ka pieaug cilvēku uzticība ātri gatavojamo produktu segmentam, kas ir gan kvalitatīvs, gan ērts lietošanai un ļauj samazināt ēdiena gatavošanai atvēlēto laiku. Cilvēkam taču negribas katru dienu ēst vienu un to pašu maltīti, tā vietā viņš dod priekšroku daudzveidībai. Vēl pašlaik uzskatāmi redzams arī arvien pieaugošais pieprasījums pēc bekona, un tas noteikti turpinās palielināties arī nākamajā gadā.

Ļoti iespējams, ka tuvākā gada līdz divu gadu laikā vasaras dārza pasākumos tradicionālā šašlika vietu ieņems burgeri, kuru popularitāte strauji aug. Tie sniedz iespēju maltīti dažādot, izvēlēties katram tīkamas sastāvdaļas, turklāt arī to pagatavošana neprasa lielas izmaksas. Sagaidāms, ka nākotnē šis segments augs un attīstīsies.


  

Vēl ziņas

Inovatīvs sadarbības projekts - mobilā mācību lietotne viesmīlības nozarē
Kas drošāks- steiks vai nageti
Uztura speciāliste Lizete Puga: ieteicamākie ēdieni ķermeņa labsajūtai
Veiksmīgi noritējis seminārs Somijas medijiem un tūrisma nozares pārstāvjiem
Ir nācis klajā pirmais MICHELIN ceļvedis Latvijā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts