2016. gadā ārvalstu ceļotāji Latvijā tērēja mazāk
2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.
2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairāk dienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairāk dienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairāk dienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.
Vairāk dienu ceļotāji lielākoties jeb 93,0 % gadījumu Latvijā ieradās tūrisma nolūkā, no tiem 47,7 % atpūsties, 26,1 % – apciemot radus un draugus un 19,2 % – kārtot darījumus. Savukārt 7,0 % Latviju apmeklēja citā nolūkā, piemēram, lai mācītos.
Vidējie izdevumi pērn braucienā pa Latviju, ceļojot vienatnē, bija 332,70 eiro, bet, ceļojot kopā ar ģimeni, draugiem, kolēģiem – 209,41 eiro. Vidējie izdevumi diennaktī, ceļojot vienam, bija 62,34 eiro, bet, ceļojot kopā ar kādu – 46,17 eiro.
No 8,8 milj. nakšu 37,4 % pavadītas īrētās jeb maksas naktsmītnēs, bet 62,6 % privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs. Privātajā naktsmītnē viens ceļotājs vidēji pavadīja 6,8 diennaktis, kas ir par 3,6 diennaktīm vairāk nekā vidēji maksas naktsmītnē (vidēji 3,2 diennaktis).
No visiem vairāk dienu ārvalstu ceļotājiem, kuri 2016. gadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 49,8 % izmantoja autotransportu, 44,5 % – gaisa transportu, 2,1 % – jūras transportu un 3,6 % – dzelzceļa transportu.
Pērn vienas dienas un vairāk dienu robežšķērsojumu visvairāk bija no kaimiņvalstīm Lietuvas – 40,4 %, Igaunijas – 20,6 % un Krievijas – 8,8 %. Robežšķērsojumu skaits pieauga no Vācijas – par 34,6 %, Polijas – par 24,1 %, Austrijas – par 16,5 %, Ungārijas – par 14,0 % un Izraēlas – par 13,9 %. Savukārt, samazinājās no Zviedrijas – par 63,0 %, Turcijas – par 40,0 %, Dānijas – par 39,2 %, Beļģijas – par 32,9 %, Ukrainas – par 23,0 %, Čehijas – par 15,1 % un Šveices – par 13,3 %.
Ārvalstu ceļotāju robežšķērsojumu skaits pagājušajā gadā kopš 2010. gada ir pieaudzis par 34,8 %, bet kopš 2005. gada – par 80,1 %. Kopš 2005. gada par 2,4 reizēm ir palielinājušies ārvalstu ceļotāju izdevumi braucienos pa Latviju, savukārt vairāk dienu ceļotāju pavadīto nakšu skaits ir palielinājies par 1,8 reizēm. Vidējais uzturēšanās ilgums sasniedzis augstāko vērtību pēdējo gadu laikā, pietuvojoties 5 diennaktīm.
Avots: CSP