Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

02.12.2015

Čīles vīni

Čīles vīni, vīns
Vīna lielvalstu vidū jāmin arī Čīle. Tiek uzskatīts, ka spāņu ieceļotāji pirmo reizi iestādīja vīnogas Čīlē 1550.gadā, bet Centrālajā ielejā tās nokļuva 1554.gadā. Dažas no pirmajām vīna darītavām nopostīja indiāņi, tomēr vīna ražošana galvaspilsētā Santjago netika pārtraukta 4 gadsimtu laikā.

Spāņu vīna ražotājiem par sarūgtinājumu jau 18.gadsimtā Čīle bija pazīstama ar sava vīna daudzumu un relatīvi zemu cenu.Jau 1830.gadā Čīles valdība spēra soļus, lai saglabātu retas augu šķirnes. Tādā ceļā Čīle izveidoja savu vīnogu dēstu kolekciju. 1851.gadā čīlietis Silvestrs Ečasareta atveda uz savu zemi dažadu franču vīnogu šķirņu dēstus. Tie arī kļuva par Čīles mūsdienu vīnu industrijas pamatu.

Parasti Čīles vīnogu plantācijas atrodas līdzenumu auglīgajā zemē, kuru apūdeņo upes, kas plūst tuvumā, vai nu tiek izveidota mākslīgā apūdeņošana.

Paši prestižākie vīnogulāji atrodas Centrālajā ielejā, netālu no valsts galvaspilsētas Santjago. Klimats ielejas austrumdaļā, kura atrodas blakus Andiem, ir saulaināks un sausāks nekā tās rietumdaļā. Īpaši lielu lomu spēle četri vīna rajoni: Rapel, Maule, Bio-Bio un par Čīles „zvaigzni” uzskatāmais rajons Maipo. Tur ražo gan baltvīnu, gan sarkanvīnu, kuru pagatavošanā izmanto Cabernet Sauvignon, Sauvignon Blanc un Semillon vīnogu šķirnes.

Turpretī par pašu raženāko Čīles vīnu darinātāju (aptuveni 120 miljonu pudeļu gadā, no kurām puse tiek eksportēta uz ārzemēm) ir atzīts Concha y Toro rajons.

Rapel reģiona teritorijā atrodas 7000 hektāru galvenokārt sarkano vīnogu plantācijas. Rapel ir pazīstams ar saviem aromātiskajiem sarkanajiem vīniem no vīnogu šķirnēm Kaberne, Sovinjons un Merlo. Ievērojamus sasniegumus ir sasniegušas tādas tur esošās saimniecības kā Porta, Santa Emiliana, Santa Monica un Vina Gracia.

Maule reģionā vīnogu plantācijas aizņem 24000 hektārus. Reģions atrodas tālu uz dienvidiem no Santjago un, pateicoties Klusā okeāna iespaidam, tiek uzskatīts par vienu no vēsākājiem un mākoņainākajiem Čīlē. Te tiek ražots gan baltvīns, gan sarkanvīns, tomēr par daudz kvalitatīvāku tiek uzskatīts baltvīns.

Bio-bio atrodas pašos Čīles dienvidos un ir visizstieptākais Čīles reģions. Sarkanās vīnogas aizņem 2/3 no vīnogulāju kopīgās (27000 hektāru) platības.

Maipo ir visslavenākais vīna ražošanas reģions, kas atrodas uz dienvidiem no Santjago. Vīnogu plantācijas aizņem ap 2500 hektārus un ir sadalītas vienlīdzīgā proporcijā starp baltajiem un sarkanajiem vīniem. Maipo ir bieži sastopams uz etiķetēm, jo šajā reģionā atrodas lielāko vīna ražošanas kompāniju galvenās mītnes.

Akonkaguas iekšējie vīnogu audzēšanas rajoni ir sausākie un karstākie Čīlē un te ražo diezgan labu sarkano vīnu. Kasablanka ir visjaunākais un vēsākais vīnogu audzēšanas rajons. Te audzē galvenokārt balto Šardone šķirni.

Plašākie vīnogulāji Čīle (1200 ha) pieder kompānijai San Pedro, kura atrodas Moline. Kompānija San Pedro ļoti lielu nozīmi piešķir ekoloģijai. San Pedro ražo dažāda spektra vīnus. Gato Blanco un Gato Negro sastāda aptuveni ceturtdaļu no visa ražošanas apjoma. San Pedro ir viens no lielākajiem Čīles vīna ražotājiem un otrais (pēc Concha y Toro kompānijas) eksportētais, kurš piegādā savu produkciju vairāk nekā 55 pasaules valstīm visos 5 kontinentos.

Čīlē vienmēr pastāvēja stingra robeža starp eksporta vīniem un vīniem lietošanai mājās, tāda tipa vīnus gatavo no šķirnēm Pais, Sultana un pārējām galda vīnogu šķirnēm. Parasti šis vieglais sarkanais vīns tiek pārdots milzīgajās pudelēs vai kannās.

Baltajiem eksporta vīniem Čīlē ir jāsatur ne mazāk kā 12% spirta, bet sarkanajiem - ne mazāk kā 11%. Katra smalkā vīna vecums ir vismaz 1 gads. Aršķirībā no Eiropas valstīm Čīlē nav stingru standartu vīnu apzīmēšanai. Daži ražotāji klasificē vīnus saskaņa ar vecumu, pavisam pastāv četras kategorijas: Kurant - visiem viena gada vecuma vīniem, Speral - divu-triju gadu vecajam vīnam, Rezerv - četrus un piecus gadus vecajiem vīniem, Gran Vino - sešus gadus un vairāk vecajam vīnam.


Horeca

  

Saistītie raksti

Ziedkāpostu siera zupa (recepte)
Avokado un German Andress Kuoto Silva
22.03. konference profesionāļiem - Tūrisms. Viesnīcas
Nē slidotavai pie manām durvīm!
Rabarberu sezona ir klāt! (recepte)


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts